Berlīnes 4. diena: Joga

Kundalini jogā ir tādi īpaši pasākumi, kas reizi gadā notiek dažādās pasaules vietās, mums tuvākie ir Stokholmā un Berlīnē. Tā kā mans viesošanās laiks Berlīnē ir sakritis ar pasākuma norisi, tad esmu nolēmusi piedalīties.

Sešos acis atveras kā pēc pasūtījuma. Ārā ir tumšs un drūms, tieši tā arī jūtos. Lai gan parasti man nav bail vazāties apkārt neparastās vietās un laikos, šorīt uznākusi kaut kāda neadekvāta nervozitāte. Šķiet, ķermenis, zinādams, kas šo sagaida, cenšas visiem spēkiem izvairīties no gaidāmā. Eduards mani pavada līdz metro stacijai, aizvizinos līdz centram un pa lietu čāpoju uz sporta halli, kurā notiek pasākums. Tādi paši ļautiņi plūst no visām malām – viņus var atpazīt pēc turbāniem, baltām drēbēm un aitādu ruļļiem. Arī man tāds ir, esmu aizņēmusies Katrīnas aitiņu.

Halles ieejā ir garum garās rindas uz reģistrāciju, visi apkārtējie cilvēki ir tādi skaisti un gaiši, jūtos kā negaisa mākonis zilu debesu vidū. Viens no maniem negaisa cēloņiem ir tāds, ka jūtos diezgan vāja, bet šodienas pasākums prasa (un dod) ļoti daudz. Kad ej cauri grūtībām viens, tad pats arī par visu atbildi, bet šajā pasākumā viss notiek pa pāriem, attiecīgi negribas pievilt otru cilvēku.

Kad ieņemu vietu, kur cilvēki meklē savu šodienas partneri, ir jau vēls un krietnu laiku stāvu viena, kas vēl vairāk uzlabo manu “brīnišķīgo” noskaņojumu. Visbeidzot pie manis pienāk neliela auguma vācu sieviete aptuveni manā vecumā. Zuzanna. Kopš tā brīža es zinu, ka viss būs kārtībā. Turpmākās 12 stundas notiek Citā Dimensijā, kuru aprakstīt īsti nevajag. Kad 500 cilvēku meditē kopā, ir ļoti īpaša noskaņa. Un viss, kas tevi notur, ir otra cilvēka acis.

p.s. Tā kā no šodienas man bilžu nav, varat pasekot līdzi Eduarda klejojumiem pa pilsētu.