Ceļot attālināti

“Kapteiņa Granta bērnos” vienā no epizodēm Paganels, kārtējo reizi klāstīdams savas plašās zināšanas par kādu pasaules valsti, saņēma apbrīnas pilnu komentāru, ka viņš tik labi pazīst pasauli, jo ir ļoti daudz ceļojis. “O, jā”, atbildēja Paganels, “Emu gan daudz ceļojis. Savā klubkrēslā”. Labi, tas nebija klubkrēsls, ko Paganels pieminēja, bet doma skaidra – ne vienmēr ir fiziski kaut kur jāatrodas, lai par šo vietu ko uzzinātu. Tā es saku jums, un tā es saku pati sevi (citiem vārdiem sakot, mierinos).

Tā kā tagad mans darbs ir saistīts ar tūristu piesaisti Latvijai, tad bieži domāju un interesējos par to, ko par mums zina ārvalstīs. Šajā jomā daudz darāmā, to spēcīgi izjutu arī ceļojot un stāstot par Latviju. Daudziem nav ne mazākās nojausmas, kur mēs atrodamies, kādā valodā runājam un ko ziemā ēdam. Nemaz nerunājot par vēstures pagriezieniem un nākotnes centieniem. Bet tad es padomāju no otras puses. Cik daudz es zinu par citiem. Labi, tās vietas, kuras atrodas mums tuvāk, ir lielākas un atpazīstamākas, kā arī tās, kurās izdevies pabūt, ir iepludinājušas krāsas manā neziņas pelēcībā, tomēr daudzas vēl joprojām ir absolūti “baltie plakumi”.

Nu ko. Kamēr nevaru ceļot fiziski tik bieži kā iepriekš, varu tos aizkrāsot ar interneta resursiem. Sauciet to par Jaunā gada apņemšanos, ja vēlaties (tā gan radās šodien), bet doma tāda – katru nedēļu veltīt vienas jaunas valsts iepazīšanai. Tas ietver elementāro faktu noskaidrošanu – kur šī valsts atrodas kartē, cik tajā ir iedzīvotāju, kādās valodās turienieši runā, kā izskatās karogs un tā joprojām. Tad plānā ir noskatīties vismaz vienu filmu no šīs vietas, paklausīties mūziku, palasīt par vēsturi, pagatavot kādu turienes ēdienu un tā joprojām. Protams, ja šīs lietas fiziski nav iespējams realizēt, tad neko, bet vismaz pacensties.

Jaunnedēļ gan būs izņēmums, jo būšu komandējumā, bet pēc atgriešanās pievērsīšos Ugandai. Kāpēc tieši Uganda? Kāpēc ne. Cik no jums precīzi var parādīt šo valsti kartē, nosaukt tās galvaspilsētu? Es nevarēju. Otrs iemesls – šī valsts man ienāca prātā, jo tur šobrīd atrodas Dunkans, mans nu jau 83-gadīgais ceļabiedrs Antarktīdā, ASV, Islandē un Latvijā. Šobrīd viņš palīdz kādā Ugandas ciematā ierīkot ūdensapgādes sistēmas. Foto no Dunkana FB lapas.

Varbūt kādam no jums arī gribas pievienoties šai iecerei – varam par šo vietu interesēties katrs savās mājās, bet varam sanākt kopā uz filmu vai mūzikas vai kulinārijas vakaru. Ja kāds no jums zina attiecīgās valsts saistību ar Latviju, priecātos par to uzzināt.

Nu, ko sākam – kas tu esi, Uganda?

2 responses to “Ceļot attālināti

  1. Par Latvijas atpazīstamību runājot, man tomēr šķiet, ka ir daudz vairāk latviešu, kas zina, kas ir Uganda (kaut ko to, ka tā ir viena no Āfrikas valstīm), kā ugandiešu (kaut vai amerikāņu u.c.), kas zinātu, kas ir Latvija. Un tā nav lieta, ko mēs varam labot. Neaicinu pārstāt popularizēt savu valsti, bet skatos reāli

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s