Hygge

Tu sēdi savā iemīļotajā dīvāna stūrī, ieritinājusies segu un spilvenu kaudzē, klēpī guļ kaķis, kas piekāpies cīņā par uzmanību grāmatas priekšā, pa rokai trauciņš ar melno šokolādi un kūpoša zāļu tējas krūze. No virtuves nāk kārdinoša ceptu siermaizīšu smarža, fonā skan nepazīstama mūzika franču valodā un brīdī, kad tu izlaid roku caur kaķa kažoku, viņa atbildē ietverta tava šībrīža murrājošā sajūta. Visu vēl labāku padara garlaicīgs lietus, drūma migla vai vēja ārdīšanās aiz loga.

Dāņi šādu omulības, labsajūtas un drošības apvienojumu dēvē par “hygge”. Spēļu vakars ar draugiem ir “hygge”, sildīšanās pie ugunskura pēc kārtīgas pastaigas mežā ir “hygge”, arī gulēšana saules sakarsētās smiltīs ir “hygge”. “Hygge” var piedzīvot vienatnē, bet labāki rezultāti tomēr rodami nelielā, mīļu cilvēku lokā. “Hygges” raksturīgākie pavadoņi ir pieklusināta gaisma, vislabāk sveču, saldumi, karsts dzēriens, grāmata, filma, vilnas zeķes, ievārījums, vēstules, silts džemperis, fotogrāfijas un tā joprojām.

Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūta vadītājs Meiks Vikings ir sarakstījis grāmatu par “hygge” fenomenu, apgalvojot, ka tas lielā mērā ir “vainojams” pie Dānijas pirmās vietas vairākos laimes pētījumu sarakstos. Dāņi, kurus Laika vecis nemīl vēl stiprāk kā latviešus, ir atraduši veidu, kā no defekta radīt efektu (nu, varbūt izņemot kinorežisorus). Lai gan “hyggi” var piedzīvot jebkurā gadalaikā, paši dāņi apgalvo, ka vispilnvērtīgāk tas izdodas tieši rudenī jeb citiem vārdiem sakot – jo riebīgāks laiks ārā, jo vairāk omulības iekšā.

“Hygge” jau iepriekš bija nonākusi līdz manām ausīm no žurnālu lappusēm, bet vakar, kad iegriezos “Zvaigznē” nopirkt pavisam citu grāmatu, šī burtiski uzprasījās līdzi, solot būt brīnišķīga dāvana. Nu labi. Bet, pirms kādam to dāvināt, drīkst taču pa lappušu šķirbu ieskatīties pāris rindkopās. Kā tad. Jau iepriekš atvainojos saņēmājam, ka viņš dāvanā saņems izlasītu grāmatu. Tā nu mana šodiena bija pavisam “hyggīga” – pamatā kurināju krāsni, dzēru tēju un gultā lasīju grāmatu (protams, ar našķiem, spilveniem, segām un co).

Kāpēc man tik ļoti iepatikās “hygge”? Pirmkārt, arī mūsu laikapstākļi pieprasa omulīgu noskaņu to līdzsvarošanai. Otrkārt, “hygge” ir vienkāršība – jā, tā ir laba kvalitāte, bet ne glamūrs un izsmalcinātība (ar ko vismaz man nav pa ceļam). Nu, piemēram, labas kvalitātes salāti krodziņā ar pieklusinātu apgaismojumu ir “hygge”, bet austeres ar šampanieti pie baltiem galdautiem galīgi nav. Treškārt, “hygge” ir ikdiena. “Hygges” prieks slēpjas kopīgā radīšanā, laika pavadīšanā, spējā priecāties par sīkumiem.  “Hyggi” var izgaršot, saklausīt, izsmaržot, saskatīt un sajust.

Smiekli ar vācu viesiem pie ugunskura un alus naktī. Rudens saule dzērveņu ciņos un pēc tam rokas iebrauciens salasītajā ogu spainī. Paslēpes ar baravikām un uzvarētāja mērce vienos naktī. Vasaras koncentrāts baltajā dzidrajā ābolā. Veci bilžu albumi kopā ar smaržu un stāstiem. Ceļš ar labu mūziku pie sen neredzēta drauga. Kūpoši miglas stabi virs upes pie dzist sākuša ugunskura ar pāris neaizmigušajiem draugiem. Glāze sarkanvīna pēc 30 Santjago kilometriem. Silta lēcu vira ar Lindu un Elodī Argentīnas kalnu namiņā starp diviem ledājiem. Gulēšana uz muguras Kanādas pļavā, skatoties zvaigznēs un pļāpājot ar Rafaēlu par izbijušām attiecībām. Sauļošanās pieneņu pļavā Pļavās, mācoties bioloģijas eksāmenam ar draudzeni (ar grāmatu zem spilvena). Karaokes vakars ar Amaiju kādā Ekvadoras bārā. Kartupeļu un burkānu novākšana ar vecākiem laukos. Kafijas smarža, kas uzkāpj pa kāpnēm uz otro stāvu no virtuves, apliecinot, ka kāds ir pamodies pirms manis.

Liela daļa manas dzīves veidojas no maziem, nenopērkamiem un neaizvietojamiem laimes mirkļiem. Tikai es nezināju, ka tā ir “hygge”. ?

Lai jums “hyggīgi” Ziemassvētki, mīļie!