Cik nu klusi varēdama, sakravāju somu, tad vēlreiz sažmiedzu pusaizmigušo Petru un dodos mājupceļā. Vakar domāju, nez kā tikšu līdz lidostai, bet citreiz jautājumi atrisinās paši no sevis. Viens no maniem spāņu draugiem strādā netālu no lidostas un, tā kā mans izlidošanas laiks sakrīt ar viņa darbadienas sākumu, esmu tikusi pie neatvairāma aizvešanas piedāvājuma.
Ar skatienu atvados no zaļās Spānijas ceļmalām, jau šovakar būšu atpakaļ pusizplaukušajā Latvijā. Lidostā draugs mani vēlreiz sarāj un paziņo, ka, nepalikdama pie viņiem, es esot rīkojusies “muy mal. ļoti slikti”. Man nez kāpēc ir klusas aizdomas, ka viņiem vēl kādreiz būs iespēja mani uzņemt. Vakar apspriedām ar Petru nākamos potenciālos maršrutus.
Drīz vien klāt ir lidmašīna uz Londonu, šoreiz izdevīgākās biļetes lidojumam uz Latviju bija caur šo pilsētu. Vienīgā bēda – Stanstedas lidostā jānīkst stundas piecas. Pārāk maz laika, lai aizbrauktu līdz pilsētai, tāpēc kā nebūt “jānosit” tas tepat. Man kompānijā ir feinā meitene Gaja no Izraēlas, ar kuru iepazinos kanādiešu auberģē. Daļu laika pavadām sarunājoties, daļu apdarot lietas internetā. Gaja atvadās pirmā, pēc brīža ir klāt arī lidmašīna uz Rīgu. Tajā man nekas no rakstīšanas neiznāk, jo blakus sēž atraktīvs un runīgs jaunietis Edgars, rūpējoties par aizraujošu mājupceļu.
Nure – esmu atkal mājās un nekur netaisos braukt (ha-ha, kaut kur esmu jau šito dzirdējusi). Bet, pie reizes, pieliekot punktu Portugāles Santjago ceļam – pāris atziņas par to.
Par attālumu. Portugāles Santjago ceļam ir trīs maršruti. Klasiskākais no tiem ir Vēsturiskais ceļš, kas tiek saukts par galveno jeb Principal, tad ir Okeāna jeb Costa ceļš, trešais ved drusku vairāk pa zemes iekšieni caur vēsturiskām vietām un saucas par Braga maršrutu. Kopējais attālums visiem maršrutiem ir līdzīgs – tas svārstās no 253 līdz 258 km. Viskalnainākais ir pēdējais, Bragas ceļš, vislēzenākais – krasta ceļš. Lai gan kopumā par šiem attālumiem man ir lielas šaubas. Kā jau minēju 9. dienas aprakstā, tad ceļvežos minētais attālums šai dienai bija 17, 8 km, bet vācu puisis, kas noieto attālumu fiksēja ar aplikācijas “Strava” palīdzību, ziņoja, ka šai dienā noieti 29 km. Mēs iesākumā gājām gar krastu, tad pieslēdzāmies Principal.
Par laiku. Interneta dzīlēs biju lasījusi, ka parasti laiks, kas nepieciešams šim ceļam, ir 10 dienas. Mēs gājām 11 un 1 dienu nogriezām, tātad pilnam attālumam mūsu gadījumā būtu aizgājušas 12 dienas. Mēs, kā zināms, neesam nekādas aši brašās soļotājas, bet nu gluži gliemeži arī nē. Un dažas dienas es būtu priecājusies soļot vēl mazāk. Attiecīgi, ja man būtu iespēja vēlreiz plānot šo ceļu, es tam atvēlētu divas nedēļas.
Par otru laiku. Šoreiz metroloģiskais laiks mūs galīgi nelutināja. Lietus mūs apciemoja daudz biežāk nekā saule, dažas dienas ļoti bagātīgās devās. Gaisa temperatūra svārstījās no kādiem + 10 līdz +30 grādiem. Parasti gan maijs šajā reģionā esot sausāks un saulaināks.
Somas. Atpakaļceļā, protams, somu nosvērt aizmirsu. Bet, pieņemu, ka bez pankūku un citiem iesākuma pārtikas krājumiem, tās svars bija aptuveni 8 kg, kas ir ok. Šoreiz mana galvenā kļūda bija nepaņemt kārtīgu pretlietus apģērbu, bet mājās vajadzēja atstāt vienu džemperi, krekliņu un tējas krājumus.
Ēdiens. Biju nobriedusi daudz gatavot, bet īsti nesanāca. Lielāko ceļa daļu, paralēli normāla svētceļnieka dienas kārtībai, man vēl nāca klāt divas privātas izklaides – jogas krija un bloga ieraksti, kas kopumā aizņēma minimums divas stundas dienā. Otrs iemesls – Petra bija vairāk noskaņota ēst ārpus mājas un man negribējās “atrauties no kolektīva”.
Dzērieni. Ūdens ņemšanas vietas Portugāles ceļā ir daudz. Iesākumā stiepu līdzi teju divus litrus, bet beigās, regulāri uzpildot, mazāk nekā litru. Visa ceļa garumā var salasīt piparmētras, kas noder vakara tējai un ūdens garšas uzlabošanai, kā arī visādus citus zaļus labumus. Katrā krodziņā gaida garda kafija, kas Portugālē maksā no 0,80 līdz 1 eiro par tasīti, bet Spānijā no 1,20 – 1,50 eiro. Arī vīns un alus, ja tādu lietojat, ir salīdzinoši lēts.
Naktsmītnes. Lielākajās pilsētās ir municipālās auberģes, kas Portugālē maksā 5 eiro par nakti, Spānijā – 6 eiro. Privātas auberģes, kurās apstākļi ir drusku labāki, parasti maksā no 10 līdz 15 eiro, ja ēdināšana ir iekļauta, tad nedaudz dārgāk. Mūsu jaukākās pieredzes, kā reizi, bija tieši privātajās auberģēs, bet nejaukākā – Pontevedrā, kur tikām blakšu sakostas.
Ceļabiedri. Es pirmo reizi visu ceļu gāju kopā ar citu cilvēku. Domāju, ka tā bija diezgan liela un neparasta veiksme – Ceļa pirmajā minūtē satikt cilvēku, ar kuru klapē kopā par 100%. Kaut ko šāda kopā iešana, protams, atņēma – mazāk laika savām pārdomām, mazāk uzmanības apkaimei, mazāk komunikācijas ar pārējiem ceļiniekiem. Bet – vairāk draudzības, joku, smieklu, sirsnības, atbalsta utt.
Izdevumi. Kopumā prom biju 14 dienas, kuru laikā iztērēti 243,36 eiro jeb 17,38 eiro dienā. Un, ja sekojāt līdzi katras dienas izdevumiem, tad saprotiet, ka principā tie varēja būt arī mazāki, izlaižot kādu kafiju vai vairāk gatavojot uz vietas auberģēs. Iesākumā centos uzskaitīt katru iztērēto centu, pēc tam tas nebija tik vienkārši, jo mēs ar Petru maksājām uz maiņām.
Paldies. Lielais paldies vēlreizīt Ilgai, Baibai un Anonīmajam draudziņam par atbalstu šajā ceļā, Jānim par aizvešanu uz Rīgas lidostu, Migelam – uz Santjago lidostu, Edītei – atpakaļ no Rīgas lidostas. Un visiem, visiem – kas lasīja, turēja īkšķus un vīna glāzes, juta līdzi un soļoja domās blakus! Lai Jums jauks Jūsu Ceļš!
P.s. Šoreiz pielikumā kopējā Petras bilžu izlase ar mani visādos leņķos, jo, protams, Petras aparātā es nokļuvu stipri biežāk nekā savējā.
- gada 16. maijs
Izdevumi:
Proviants: 10 eur
Kopā: 10 eur
Viss 3. Camino kopā: 243,36 eur
Maija
https://mugursoma.lv/2017/05/18/atgriesanas-un-portugales-santjago-cela-pardomas/#jp-carousel-31006 ieraugot šo bildi, pirmā doma bija: kā gan tur gadījās Oskars?!
Zane Eniņa
😉
Āzija rullē !
Visos tajos mazajos ciematiņos/pilsētiņās var izmantot tikai skaidru naudu? Bankas kartes un bankomātu tur nav? Un ja dod 50eur par 1 kafiju, tad vietējie nerauc degunu, ka nav ko izdot? 🙂
Zane Eniņa
Ja ne nu gluži mazajos ciematiņos, tad visās pilsētās ir bankomāti. Bet tā kā brauciena laiks bija īss, man pietika ar Latvijā izņemto naudu. 50 eiro pamatā centāmies dot lielveikalos vai maksajot par naktsmājām, nevis pērkot kafiju par 1 eiro.
Ilga
🙂 Traki slapjš ceļš gan sanāca. Bet mugursoma jau ātri izžūs un taaaad… gan jau atkal būs jauša nejaušība. 🙂
Rita
Zane! Mīļš paldies par stāstiem un bildēm!
Šis tāds sprintiņš, salīdzinoši ar citiem Taviem ceļojumiem, lasu un baudu Tavu 2013.gada ceļu, iedvesmojos, iedomājos, ka mazu gabaliņu labprāt ietu, bet saulītē, protams 🙂
Maija
Zane, tu manās acīs esi visuvarenā, jo dari,ko vēliesun tas ir daudz, oi cik daudz.Lai tev pietiek izturības un arī es kādreiz gribēju tādu vietiņu latvijā, kur cilvēki var dzīvot pie dabas, klusēt un baudīt mūsu dabu.Lauki man ir, bet laikam trūkst tam visam uzņēmības.
Līga
labdien, Zane! Mēs ar meitu arī augustā gatavojamies doties no Porto līdz Santjago. Pirmo reizi. Esmu izlasījusi Tavus ceļojumus, un citus arī. vai mugursoma 65 l ir pietiekami liela, un vēl mani satrauc apavi, jo bildēs skatos, ka cilvēkiem ir gan sandales, gan botas, cik pāriem butu jābūt? paldies, jauku dienu
Zane Eniņa
Sveika, Līga!
65 litrīga mugursoma noteikti nav par mazu, drīzāk par lielu. Lai gan neba lielums ir būtiskākais, bet gan svars. Galvenais Ceļa padoms, ja pēc tāda lūkojaties – ņemiet līdzi pēc iespējas mazāk mantu. Tikai to, kas patiešām, patiešām nepieciešams.
Apavi ir svarīgākā šī pasākuma materiālā lieta. Nav svarīgi, kas tie ir, bet gan lai tieši jūsu kājas tajos jūtas labi. Zinu cilvēkus, kas arī 900 km nogājuši sandalēs un viss labi. Es parasti eju botās/zemajos zābakos un līdzi man ir sandales vakara pastaigām un auberģēm. Citi šim mērķim izmanot iešļūcenes. Divi apavu pāri (piemēram, zābaki + sandales, botas + iešļūcenes utt.) manā skatījumā ir pilnīgi pietiekoši.
Buen Camino!
Līga
labdien, Zane!
gribu pateikt Tev lielu paldies, jo pamatā ar meitu vadījāmies no Taviem stāstiem. Nu jau vairāk kā nedēļu esam mājās, vēl nesaprotu vai atpakaļ realitātē, vai vēl peldu sev nezināmā straumē, vismaz vairs neraudu , tikai smaidu. Piedzīvojums neaprakstāmi dvēselisks, protams, grūts un ne bez piedzīvojumiem, bet godam izturējām. Sākām Porto, pirmajā dienā gājām uz Villla do Conde, lai redzētu okeānu, tālāk jau uz Barcelos un tad jau Santiago.
No sirds, mīļš paldies, lai veicas!
Līga