Sniegavīri un iemesls tortei

Attaisu tortes kārbu un ar savu brīnīšanos, ka tā patiešām ir “īsta torte”, izpelnos smieklu devu no Edītes, kura atvedusi valriekstu kārumu “tāpat vien”. Ieskatos kalendārā un saku, ka svinēsim Pārslas, Tīnas un Valentīnas, štrunts, ka nevienu nepazīstam personīgi. No rīta atveru Mugursomu un paziņoju Edītei, ka tortei tomēr bijis vēl viens labs iemesls – vakarnakt blogs pārkāpis 3 miljonus skatījumus. Kā sacīt jāsaka – būtu tik torte, iemesls atradīsies!

Šodien notiekošais sniegavīru čempionāts izvērtās sīvā duelī.  Edīte uzbūvēja staltu Porziņģi, mans sniega vīrietis bija apveltīts ar kuplākām formām un galvas rotu. Finālā vienojāmies par draudzības uzvaru un jaunnedēļ ieturēsim burkānu diētu abas! 🙂

Ja pagalmā baltā būvmateriāla netrūkst, tad mežs gan ir nepiedienīgi atkusis un no nesenās slēpošanas trases mellenājos un sūnās stiepjas vien vāra sliežu atblāzma. Putni arī izklausās atkusuši, dubļi žļurkst un saule izgaismo logus tik nesaudzīgi, ka grūti atturēties no vēlmes ķerties pie lupatas. Tomēr pagaidām negribas vēl laist pavasari sevī, gan jau ziema tik drīz nepadosies.