No rīta nav ne miņas no vakardienas drēgnuma – saule tiek pie mums pa tiešo caur koku zariem bez lapām, tās, sagūlušas uz zemes, rudenīgi smaržo. Brokastīs ieradušās pāris kuslas lapsenes un joprojām aktīvās vāveres, kas vēl steidz ko saslēpt ziemas krājumiem.
Ja reiz esam atkūlušies uz Mamutu alu nacionālo parku, jāielien arī kādā alā. Šeit uz savu roku nekur neļauj doties, tad nu nopērkam biļetes un kopā ar grupu braucam apskatīt sasalušo Niagāru, tā vienu no veidojumiem nosaucis kādreizējais alu īpašnieks. Savulaik viss alu komplekss bija privāto darboņu rokās, bet viņi neesot diez ko saudzīgi izturējušies pret alās sastopamajiem dabas brīnumiem – samaksājot noteiktu summu gidam, varēja mājās braukt ar iespaidīgu stalaktītu padusē. Tad nu štata vadība kopā ar valsti ņēmuši apkaimi savā pārziņā un tagad te ir nacionālais parks. Šajā alu sistēmā ir izpētīti vairāk nekā 650 km, bet alas mērīšana joprojām turpinās, jo tās atzari pazemē stiepjas uz visām pusēm. Mēs gan apskatām nepilnu kilometru, par ko esam druksu vīlušies – bijām cerējuši uz garu piedzīvojumu kā Carlsbad alās. Tad nu pēc ekskursijas turpinām pastaigu pa virszemi – apciemojam vēsturisko alas ieeju, aizkāpjam līdz netālajai Zaļajai upei, kura savulaik kalpojusi kā galvenais transporta ceļš vietējiem un tūristiem.
Arī šodien gribam pavirzīties krietnu gabalu Kanādas virzienā, tāpēc kāpjam atpakaļ pie pedāļiem un minam tālāk. Šodien man iekritusi stūrēšanas diena, par ko es galīgi neesmu priecīga. Ceļi ir šauri, daudzviet notiek remonts un satiksme ir nenormāla. Auto brāžas vismaz uz 100 km/h, bet parasti uz 120 – 130 km/h, mašīnas lien tuvu cita citai, maina joslas bez pagrieziena signāla iesaistes. Un, šķiet, es nekad neesmu redzējusi tādu fūru koncentrāciju. Pēc četrām stundām jūtos sagurusi vairāk nekā citreiz pēc visas dienas stūrēšanas. Pēc vakariņu sviestmaizes sāk satumst un atdodu stūri Rafaēlam, pēdējā laikā esmu sapratusi, ka tumsā ne pārāk tālu redzu, labāk lai stūrē kāds gaišredzīgāks. Nez, varbūt beidzot būšu līdz brillei nodzīvojusies.
Vienā no “moteļu ciematiem” veicam cenu aptauju un paliekam motelī 6, tas visbiežāk ir viens no lētākajiem variantiem. Šī ir pēdējā nakts ASV, rīt jau būsim Kanādā, par ko galīgi neskumstu. Un rīt gaida kāda jauka un negaidīta satikšanās, kas ir krāšņa stāsta vērta. Kāda, to uzzināsiet rīt! 😉
11. novembris, 113. Aļaskas road-trip diena, 374. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 570 km, kopumā 28568 km
Izdevumi (2 pers.)
| „Tālais” transports | 32 USD |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | 17 USD |
| Naktsmītnes | 47 USD |
| Izklaide | 26 USD |
| Citi | – |
| Dienas tēriņi | 122 USD |
| Road-trip kopējie tēriņi | 6890 CAN + 4857 USD |
