1000 km uz diendivdiem

“Pazūdam no šejienes!”, noburkšķ Rafaēls. Ir astoņi no rīta un ir mīnus divi grādi, naktī bija stipri aukstāks. Tā kā gulējām tik tuvu šosejai, bija sajūta, ka naktī katra fūre brauca teju caur telti, uz rīta pusi apkaimē spīguļoja kaut kādi gaismas kūļi, īsāk sakot, pateicoties troksnim un salam, esam gulējuši ļoti draņķīgi. “Toties mums tagad ir strādājošs gaisa kondicionieris”, viņš vēl drūmi piebilst.

Sametam no elpas mitros guļammaisus mašīnā, iebāžam telts virskārtu ar visu salnu maisā, un, kolīdz mašīnas logi ir atkusuši, nepaēduši brokastis, laižam ceļā. Paēdīsim drusku vēlāk, kad diena būs iesilusi. Aukstumā nekas nestrādā kā nākas – mūsu ēst gatavošanas butāna gāze zem nulles negrib degt, visas baterijas – fotoaparāta, gaismekļa, datora, telefona – nosēžas daudz ātrāk, telts paklājiņu piepūšana prasa vairāk enerģijas, tīrīt zobus ledus aukstā ūdenī arī nav nekāds prieks. Attiecībā uz ēst gatavošanu mums gan ir vēl divas rezerves opcijas – Denali nacionalajā parkā atrastā plītiņa, kas iet uz butāna un propāna maisījuma, kā arī Rafaēla iegādātā smalkā zviedru ietaise uz metilpropēna degvielas bāzes, ko ņemt līdzi pārgājienos. Četras ēst gatavošanas ierīces ir diezgan nopietns pieteikums. Galu galā, ceļoju ar gandrīz francūzi, un šai nācijai, kā zināms, labi paēst ir daudz svarīgāk nekā citiem ļaužiem.

Pēc pāris stundām termometrs rāda +14 un, atraduši pirmo atpūtas vietu ceļa malā, piesēžam uz brokastīm. Šodien garš ceļš zem kājām, tāpēc sataisu vēl svietmaizes pusdienām, lai nav jākavējas vēlāk. Braucam uz 130 km/h un priecājamies par katru kilometru, kas paliek aiz muguras. Īpaši Rafaēls. “Es gribu atkal vilkt sandales, krekliņu bez piedurknēm un lietot pretiedeguma krēmu!”, viņš paziņo. “Es gribu tapt citēts!”, Rafaēls nobeidz savu gandrīz svinīgo teikumu un sāk skaļi smieties. Vispār, par spīti nelāgajai naktij, atkal esam brīnišķīgā noskaņojumā, laikam doma par to, ka salšanas naktis ir beigušās, rada priecīgāku noskaņu, arī fakts, ka uz paneļa šodien neparādās krāsainas gaismiņas, palīdz.

Pēc brokastīm es pārņemu stūri un šis nav viegls gabals – jātiek garām Soltleiksitijai. Esam nolēmuši uz to pavērties vien pa gabalu – gribam šodien pievarēt pēc iespējas vairāk kilometrus, bet iegriešanās pilsētā vienmēr noēd daudz laika un naudas. Šodien ir piektdiena un tas nozīmē, ka, ja mēs izlemtu apskatīt pilsētu, pēcpusdienu pavadītu korķī. Īsāk sakot, traucamies vien garām pāris nelieliem debesskrāpjiem, kādai drusku cienījamākai ēkai ar lielu kupolu un neskaitāmiem ātrās ēdināšanas uzņēmumiem un benzīntankiem. Vienā no tiem piestājam, lai uzpildītos, tad Rafaēls mani piedāvā nomainīt un es nepretojos. Esmu pieveikusi lielāko daļu no nejaukā ceļa un man dikti nepatīk uz 120 nesties pa piecjoslu šosejām plecu pie pleca ar milzu fūrēm un citiem briesmoņiem.

Un, nesēžot pie stūres, varu atkal pabildēt. Īpaši jauki tas ir vakara pusē, kad tiekam nost no galvenās šosejas un pārvaram vairākas kalnu pārejas pa mazākiem un daudz glītākiem ceļiem. Esam nolēmuši pirmo apskatīt Bryce kanjonu, pēc tam doties uz Zion nacionālo parku. Esmu abos viesojusies pirms trim gadiem, bet kas par to. Mani mazliet māc ziņkāre – vai tagad, pēc ilgākas ceļošanas, man tie šķitīs tikpat iespaidīgi kā toreiz.

Tuvojoties kanjonam, ceļa malā parādās vakara saules apspīdētas sarkanās klintis, Rafaēls jau pūš no sajūsmas. Ieraugām ceļmalā štata kempingu, kas parasti ir nedaudz lētāks par nacionālajos parkos esošajiem, un nolemjam palikt tepat, kādas desmit jūdzes no Bryce. Kempings ir diezgan pilns, mums izdodas okupēt pēdējo brīvo vietu, kas nav pie ceļa (!), un metamies vakara darbos. Es gatavoju vakariņas, Rafaēls būvē telti un pārkrāmē mašīnu, jo jaunievestā sistēma, kuru, jāatzīst, biju ierosinājusi es, īsti labi nestrādā. Viss ir gatavs mazliet pēc septiņiem, ēdam vakariņas pustumsā un apmierināti ņurdam. Pieveiktie 936 km (Rafaēls, pamatojot domu ar matemātisku noapaļošanu, teica, ka virsraksts derēs) ir labi sajūtami, beidzot nav auksti! “Un no šodienas atceries apavus pa nakti turēt iekšā teltī”, Rafaēls piesaka. Dažreiz brīnos, kur viņš tāds saprātīgs gadījies.

16. oktobris, 87. Aļaskas road-trip diena, 348. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 936 km, kopumā 21471 km

Izdevumi (2 pers.)