“Zane, man tev kaut jāpastāsta”, Dunkans no rīta izskatās tāds kā sajūsmināts, tāds kā zobgalīgs. Nu, nu, klāj tik vaļā. “Mēs ar tevi braucam Transsibīrijas vilcienā, trešās klases vagonā kopā ar vistām, aitām un citiem lopiņiem. Kad atnāk policija, viņi neparko negrib ticēt, ka mēs esam zemnieki, jo man ir mans iPads un tev – dators. Tu ar viņiem sarunājies un saki, ka proti tikai latviski un es vispār esot kurlmēms. Tu man kaut ko rādi zīmju valodā, kuru tu, protams, nezini, es tev tikpat gudri kaut ko vicinos pretim. Tad es izdaru kļūdu un pielieku pie auss telefonu, policists šūpo galvu, saka, ka labi nebūs, un arestē mūs. Tai brīdī iedziedas gailis vagonā, kas izrādās gailis Ali dārzā un es pamostos”, Dunkans pabeidz sava sapņa izklāstu. Dunkans man vakar stāstīja, ka nākampavasar taisās doties šajā braucienā un es jokojot sacīju, lai ņem līdzi mani kā tulku. Tad nu mūsu saruna nav likusi šim mieru pat sapnī.
Rafaēls pagatavo brokastīs tostermaizes ar olu kulteni, uzvārām kafiju, paēdam un esam gatavi dienai. Šodien lielā mērā atkārtojas vakardienas scenārijs, puiši izlaiž mani Ali dārzā un paši pazūd savās darīšanās – padarboties Dunkana namiņā un atrast pilsētā pāris saimniecībā nepieciešamas lietas.
Ali piešķir man dakšas un norīko zemes sagatavošanai nākamajam gadam. Viņa neuzrok zemi, kā mēs esam ieraduši to darīt, vien izceļ ar dakšu nezāles, mazliet uzfrišina dobes un lieta darīta. Viņa uzskata, ka tādējādi netiek traumēta zemes struktūra, ko sagatavo kukaiņi un augi tādā zemē augot labāk. Kas zina.
Viņa pati ar draugu sagatavo zaļumu pušķus un dārzeņu grozus, ko piegādāt pāris klientiem pilsētā. Pēc pilsētas šie grib savākt sienu, lai kazām būtu, ko ēst. Sataisījušies, šie dodas ceļā, piekodina man pievakarē aizvērt siltumnīcas, un atkal es palieku viena.
Cīņa ar lielajām nezālēm nav nekāda vieglā, tāpēc ik pa laikam apsēžos un ieturu garākas atpūtas pauzes. Šajā vietā rakstās tik viegli, ka “uzcepu” vairākus rakstus un e-pastus, kuri galvā dzīvoja jau krietnu laiku. Jūtos mazliet vainīga par Ali interneta lietošanu, kas viņai jāapmaksā par notērēto apjomu, tomēr ceru, ka ar savu brīvprātīgo darbu būšu to nopelnījusi.
Līdz vakaram esmu atbrīvojusi divas pagaras dobes no nezāļu gūsta, nogurums arī ir ieradies. Dunkans parādās līdz ar krēslu, “izņem man no dārziņa” un aizved līdz treilerim. Lai arī bijām runājuši, ka vakariņas gatavosim paši, puiši bijuši tik izbadējušies, ka nopirkuši pilsētā ķīniešu ēdienu. Visu dienu knakstījos ap ogām un zaļumiem, bet tagad mans vēders arī ir ļoti priecīgas par kaut ko nopietnāku. Paēduši dodamies atpakaļ pie Ali, kaut kas nav kārtībā ar dušu treilerī, tāpēc izmantosim mājas iespējas. Ar šodienas dārza putekļiem galīgi negribas līst palagos, citādi tā saimnieki nevarēs saprast, kas te pa sušķiem viesojušies.
1. oktobris, 72. Aļaskas road-trip diena, 333. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 0 km, kopumā 18230 km.
Izdevumi (2 pers.)
| „Tālais” transports | – |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | |
| Naktsmītnes | – |
| Izklaide | – |
| Citi | – |
| Dienas tēriņi | 0 USD |
| Road-trip kopējie tēriņi | 6890 CAN + 1883 USD |
