Lutināšana

Vakarā bija silts, visu nakti bija silts un no rīta ir silts. Rafaēls ir sajūsmā, man gandrīz vai pietrūkst viegls vēsums. Lielākais šī rīta prieks ir kāja, kura pēc ibuprofēna kūres ir savaldīta. Joprojām druksu sāp, bet vismaz varu pakustēt uz priekšu, tas jau ir progress. Šī īpaši neprotestē, ka jānogādā ķermenis pa 1,5 km garo taku, lai varam apskatīt ūdenskritumu, kas ir pasakaini skaists, tāpat kā ceļš līdz tam – takas malā gozējas milzīgi koku stumbri.

Šodien izbraucam caur Whistler pilsētiņu, kura bija 2010. gada Olimpisko spēļu mājvieta. Šis ir „biezo” rajons – pat mašīnas autostāvvieta maksā 8 CAN, paldies par kūkām. Lai arī lielākais viesu pieplūdums šeit ir ziemā, kad sabrauc slēpotāji no visām malām, arī šobrīd te ir gana pilns ar „punčiem”. Izmetuši slaiku lociņu, zūdam prom uz Vankūveru.

Pilsētas debesskrāpjus ieraugām jau pa gabalu, braucot lejā no kalna. Vakūvera izskatās milzīga, īpaši pēc tik ilga laika, kas pavadīts krūmos un mazos miestiņos. Iebraucam tajā pa augstu tiltu, priecājos, ka Rafaēls stūrē, man ir piemeties stress jau no skatīšanās vien. Centrālā daļa izskatās diezgan mīlīga, noteikti te atgriezīšos, lai lēnām pastaigātos. Šodien gan mēs Vankūveru apskatām tikai pa mašīnas logu. Mūsu pirmais uzdevums ir atrast eļļas maiņas punktu, jo mašīnas sensori jau pāris dienas brēc un mirgo, ka labi nebūs. Kārtējais lielais izdevums, kas „jānorij” – gribi vizināties, nāksies arī ragaviņas kalnā vilkt.

Lai arī ir agra pēcpusdiena, visa pilsēta ir viens liels korķis. Kamēr izkuļamies tam cauri un nonākam pie Pētera mammas, ir jau pievakare. Jā, atkal būs latviešu būšana! Kārtējo reizi esmu sajūsmināta, kā strādā latviešu „internets”. Kopš sociālajos tīklos apvaicājos par palikšanas iespējām Vankūverā, parādījās vairāki varianti. Šonakt paliekam pie Pētera mammas Vankūveras pievārtē, bet rīt – Rafaēls dodas tālēs zilajās un es pārceļos uz pilsētas centru pie Pētera drauga. Visiem lielais paldies, kas atsaucās un dalījās manā lūgumā, bet Pēterim – lielum lielais paldies, žetons un batons!

Pētera mamma mūs sagaida siltum silti. Iesākumā tiekam nosēdināti pie galda un piebaroti ar kārtīgu zupu. Es n-reizes esmu pasūtījusi zupu šejienes krogos, bet vienmēr tiek atnests tāds piņģerots ar dīvainu šķidrumu. Šī ir kārtīga biešu zupa, kārtīgā šķīvī un ar krējumu. Pat parasti izvēlīgais un maz ēdošais Rafaēls noloka trīs šķīvjus. Tad vēl seko kūka, katrs noēdam pa diviem gabaliem! Mammas ēdiens, ko padarīsi. Tiekam arī pie zaļās un zāļu tējas, filmas un pļāpām, dvieļiem un palagiem, īsts luksuss! Paldies!

9. septembris, 63. Aļaskas road-trip diena, 311. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 211 km, kopumā 17186 km.

Izdevumi (CAN, 2 pers.)