Lidmašīnas

Pēdējo reizi modinātāju izmantojām izbraukšanas dienā, kopš tā laika mūsu celšanās laiks ir tad, kad pamostamies. Šķiet lietainā nakts ir bijusi miegam draudzīga un šorīt pamostamies relatīvi vēlu. Telts ir slapja no augšas un apakšas, tikai pateicoties kvalitatīvajiem paklājiņiem, paši gulējām sausumā, nevis peļķēs. Tomēr arī guļammaisi un drēbes ir mitruma pievilkušies – Manitobā katru dienu esam sastapušies ar lietu. Saskačevanas province, uz kuru dodamies šodien, ir saulainākā Kanādā, ceram uz šī fakta pieredzēšanu dzīvē.

Kamēr nelīst, pagatavoju brokastīs ceptas olas ar bekonu, uzvārām kafiju un ūdeni matē – dopingam pa ceļam. Novāru arī olas, kuras uzglabāsim pēc Rafaēla mammas metodes – iemērcētas etiķūdenī. Pāprasījusi proporcijas – 1/3 etiķis un 2/3 ūdens, uzjaucu burkā šķīdumu.
– „Tu gadījumā kaut ko neaizmirsi?”, Rafaēls ķiķina.
– „Piemēram?”.
– „Olas!”.
– „Nu tās es plānoju ieplunkšķināt pēc tam”, paskaidroju.
– „Nu, veiksmi, mēs visi esam pieļāvuši šo kļūdu”, viņš nosmejas un aiziet iemērkties rīta dušā.
Nomizojusi pirmo olu un iemetusi burkā, saprotu Rafaēla jautrības iemeslus un savu kļūdu. Olas aizņem daudz vairāk vietas nekā man šķita un, lai arī biju paredzējusi tām vietu, nākas liet ārā šķidrumu jau pēc pāris olu ievietošanas burkā. „Ou, well”, es pie sevis novelku un izleju ārā aptuveni pusi tikko sagatavotā maisījuma.

Par godu Antarktīdas ceļabiedram Brendonam esam nolēmusi izbraukt caur pilsētu ar šādu nosaukumu. Tās pievārtē ieraugām norādi uz aviācijas muzeju un piebraucam to apskatīt. Muzejs izveidots, lai saglabātu liecības par 1939. gada decembrī noslēgto Kanādas, Lielbritānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes līgumu par lidotāju apmācību. Par godu Kanādas lomai aviācijas nozarē Otrā Pasaules karā, Rūzvelts nosaucis Kanādu par „Demokrātijas lidlauku”. Ziedu laikos Kanādā bija 107 aviācijas skolas. Interesantākais no muzejā apskatāmajiem objektiem ir paši lidaparāti. Vienu tādu meistars Deivids cenšas tagad uzbūvēt – viņa rīcībā ir neliels modelis, skices un dažas lidaparāta atlūzas. Pie šī projekta viņš strādā kopš 2002. gada un pārņēmis to no citiem ļautiņiem, kas to aizsākuši jau 90-tajos gados. Jautāts, kad lidmašīna būs gatava, Deivids atbild, ka cer, ka tas notiks viņa dzīves laikā. Šķiet, ka aviācijas vēsture ir viņa sirdslieta un vīrs var bez apstājas runāt par šo tēmu. Ir interesanti, bet pēc pusstundas mana galva sāk kūpēt, tāpēc sāku virzīties uz durvju pusi, Tad parādās Rafaēls, un vīrs, ieraudzījis nākamo „upuri”, ar jaunu sparu ķeras pie nākamā stāsta. Tā kā tiku minējusi, ka esmu no Latvijas, viņš iesākumā arī Rafaēlu pieskaita pie mūsu sugas. Vienā brīdī, kad Deivids stāstā skar saspīlētās britu – franču attiecības Kanādā, lietojot terminu „mēs briti” un „viņi francūži”, Rafaēls, protams, uzskata par nepieciešamu ar smaidu pavēstīt, ka pārstāv „viņus francūžus”. Mirklis mulsuma, kas neattur Deividu no stāsta turpināšanas. Arī Rafaēls saprot, ka mēs šeit esam iestrēguši un, izmantojuši pirmo stāsta pauzi, pateicamies par vēstures lekciju un mūkam prom.

Pavisam drīz pametam draudzīgo Manitobu un iebraucam Saskačevanā – dzīvo debesu zemē. Piestājam ceļmalā un notiesājam pusdienās vakardienas makaronu pārpalikumus, tad pedālis grīdā līdz provinces galvaspilsētai Ridžainai. Pa ceļam sāk pulcēties biezi mākoņi un Ridžaina mūs sagaida slapjām ielām. Esmu internetā izpētījusi pāris palikšanas iespējas – pirmā vieta ir pilna, otrajā motelī vietas vēl ir. Reģistrācijas darbinieks gan iesākumā bubina, ka cenas esot augstākas nekā es minu, bet, kad saku, ka varu tūlīt pat rezervēt šo vietu internetā, šis padodas un piešķir mums istabu par iepriekšminēto summu.

Tā kā motelis atrodas gabaliņu no centra, dodamies pilsētas apskatē ar auto. Par spīti lietum, ielas ir zaļu cilvēciņu pilnas. Šovakar ir futbola spēle, kurā Saskačevana sacenšas ar Britu Kolumbiju, un iedzīvotāji dodas atbalstīt savu komandu. Mēs, savukārt, apbraukājuši pāris kvartālus, dodamies vakariņās uz krogu, kas ir vietējiem pilns, tātad labs. Pasūtām vakariņas un vietējās alus darītavas brūvējumu, ko iesaka bārmenis. Šeit pieejamas kādas simts alus šķirnes. Lēnām krogs top tukšāks, arī šejienes līdzjutēji pārvācas skatīties spēli dzīvajā. Mēs brīdi pavērojam to pa televizoru, Rafaēls man skaidro spēles noteikumus. Arī Rafaēls pilnīgi visas Kanādas futbola (kas ir līdzīgs amerikāņu futbolam) nianses nepārzina, tomēr man tiek pavērti jauni zinību apvāršņi. Līdz šim man šķita, ka šīs spēles galvenā jēga ir sakrist pēc iespējas lielākā čupā uz spēlētāja, kas sagrābis bumbu, un viņš, iepriekš paredzēdams šādu situācijas pavērsienu, cenšas ar visu bumbu aizmukt pēc iespējas tālāk vai iesmērēt bīstamo priekšmetu kādam citam. Noskatāmies divus spēles cēlienus, bet tad mums apnīk vērot dubļainos vīrus, un dodamies atpakaļ uz moteli.

17. jūlijs, 9. Aļaskas road-trip diena, 257. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 477 km, kopumā 3603 km.

Izdevumi (CAN, 2. pers)