Bijām domājuši pamest Kordovu jau šodien, bet autobusi uz mūsu nākamo pieturas punktu Santafē kursē tikai nākamajā dienā, attiecīgi mums ir jāpavada vēl viena diena šajā pilsētā. Rītu sākam ar praktisku darbu – naudas maiņu. Man Urugvajā izņemtie dolāri ir beigušies, samainu mazliet Čīles peso. Ja reiz pieskaramies naudas tēmai, man jums ir grēksūdze šai sakarā. Gan jau būsiet pamanījuši, ka izdevumu tabulas ir kaut kur nozudušas. Tas bija tā. Antarktīdu nolēmu neietvert kopējos izdevumos jau saknē – lai arī lāča tiesa tika nosegta no jūsu puses, tā iegrauza diezgan pamatīgu robu arī manā budžetā, bet, protams, nekādas nožēlas – piedzīvotais bija katra centa vērts. Pēc tam, ceļojot pa Urugvaju un arī Argentīnu kopā ar Antarktīdas ceļabiedriem, izdevumu fiksēšana bija ļoti sarežģīta. Es iesākumā mēģināju, bet vienkārši nojuku. Valūtu atšķirīgie kursi, vienā reizē maksā viens, nākamajā otrs, tad benzīns, tad maksas ceļi, kopīga pārtika, alus uzsaukšana cits citam. Vienā brīdī es vienkārši padevos, atgriezīšos pie rutīnas, kad mani un Rafaēla ceļi šķirsies, tas būs pēc nepilnas nedēļas.
Šodien mēs klīstam pa Kordovu, ļaujam pilsētai pašai iepazīstināt ar sevi. Ieejam vienā otrā baznīcā, pasēžam skvēros, vienkārši dzeram matē un tērzējam. Gribam apmeklēt arī antropoloģijas muzeju, bet nostāvam pie biļešu kases minūtes desmit, uzlikuši uz letes ieejas biļetei nepieciešamos naudu. Var dzirdēt, ka kaut kur blakus telpā darbinieki pļāpā un smejas. Mēs mēģinām šos sasaukt, lūdzam apsargam, lai viņš to izdara – nekādu rezultātu. Jūtu, ka lēnām topu dusmīga. Saku Rafaēlam, ka viena no manām sliktākajām īpašībām ir nepacietība. „Mana arī”, viņš saka, „piekāst, ejam prom”. Mēs savācam naudu un dodamies tālāk, šķendējoties par darbinieku neieinteresētību.
Nopērkam mazā maizes ceptuvē empanadas un ejam uz parku paēst. Esam vienojušies no šodienas pāriet uz stingrāku taupības režīmu, pēdējās nedēļās esam atļāvušies pārāk bieži ēst „ārpus mājas” un malkot vīnus ne no paša zemākā plaukta. Rafaēls var atļauties ceļot ar plašāku vērienu kā es, bet arī viņš atzīst, ka pēdējā laikā nauda bēg prom no viņa pārāk strauji. Arī vakariņām atrodam lētu ēstūzīti pilsētas nomalē, bet vakaru pavadām hostelī, katrs savā interneta pasaulē.
23. aprīlis, 171. diena