No rīta atkal satiekam Maksu un Ēriku, paēdam vēlas brokastis kopā. Tad ejam katrs savās dienas gaitās. Mēs ar Rafaēlu gribam apmeklēt parku pilsētas nomalē, bet ceļā uz to ieraugām lielu muzeja ēku un nolemjam, ka mazliet kultūras šodienai neskādēs. Šoreiz esam izvēlējušies pareizo dienu – trešdienās Kordovā muzejus var apmeklēt bez maksas. Tad nu apmeklējam veselus trīs. Klasisko mākslu mēs apskatām garāmejot, bet pie modernās blisināmies ilgi un apspriežam to, Rafaēls ir vēl viens mūsdienu mākslas aizrautais. Arī dabas muzejs ir gana interesants – dinozauru skeleti, neskaitāmu akmeņu paraugi, dzīvnieku izbāzeņi. Īpaši mūs sajūsmina kāds čūskas izbāzenis, kuram sākusi krist nost aste, bet darbinieki, pārāk necimperlējoties, ir pietinuši to atpakaļ ar skoču.
Parkā mums jārealizē kāds uzdevums. Šo sestdien ir Pasaules Pingvīnu diena un, tā kā es daļai latviešu tagad asociējos ar pingvīniem, mani ir uzrunājuši nofilmēt šim faktam par godu īsu video apsveikumu. Kāpēc ne, manās acīs pingvīnu pievilcība pēc operācijas un Antarktīdas ir tikai pieaugusi. Atrodam interesantu fonu, bet, lai notestētu skaņu, gaismu un kompozīciju, palūdzu Rafaēlu nostāties manā vietā un kaut ko pateikt. Viņš uzdevumu izpilda godam, pēc šī video, manuprāt, var kopumā spriest, kā mums iet. Es smejos, ka aizsūtīšu viņa uzrunu, tā ir labāka kā manējā.
Pēc daudzajiem muzejiem un diženās filmēšanas jūtamies gana saguruši, tāpēc dodamies uz īsu atpūtas pauzi mūsu hostelī. Vakarā atkal satiekamies ar Maksu un Ēriku, pavadām viņu pēdējās stundas šajā pilsētā kopā. Tad atkal apkampjamies uz atvadām, izsakām cerību satikties Bolīvijā, un novēlam laimīgu ceļu uz Mendozu – Herardo ir laipni piekritis uzņemt arī mūsu draugus.
22. aprīlis, 170. diena
