Sliekas lien dziļāk zemē. Pumpuri uz iekšu sprāgst. Uguns pagalē ielokās. Gliemeži aiznesās gļotainām pēdām. Garām. Gaisma satumst un nakts redzīgums biedē. Vilciens skrien, nenolaižot acis no sliedēm. Ceļa stabiņi pulcējas vienuviet. Lietus no peļķēm augšup traucas, pieneņmeitām pa galvu pūkains dzeltenums jau ar baltumu jaucas. Cālis skumji skatās uz olu. Vai tā ir tā pasaule, kuru man solīji? Čiekuri atpakaļ priedē rāpjas. Man tikai šķiet vai viņi krāpjas? Vilnis kāpj jūrā, bet viņu sviež malā. Neviens nav teicis, ka tā sabrūk salas? Iedomu, īstās un paradīzes. Tur, kur priekam uzšauj ar rīkstēm. Ievu rūgtā smarža iesūcas ādā. Brīvība mana, kāpēc tu tāda?
Eliks (@Eliks)
tāpēc, ka citas nav…