Trip: Senegālas un Gambijas piedzīvojums

Senegāla un Gambija tika apceļota 2024. gada nogalē. Iesākumā man kompānijā bija šī brauciena idejas autore – žurnāliste Zane Eniņa, tad dažas dienas Dakarā pavadīju vienatnē, bet ceļojuma otro daļu piedzīvoju kopā ar dzīvesbiedru Eduardu Mickeviču.

Senegāla: atgriešanās Dakārā
Ceļā 23 novembris, 2024 Pagaidām nav komentāru
Nakts izvērtās diezgan nemierīga. Vakara izskaņā mājas saimnieki vēl kādu brīdi skaļi skatījās (vai klausījās) televizoru, tad viena cikāde sāka zāģēt tādu solo, it kā sēdētu zem mūsu gultas. Cikāde tomēr bija aiz loga, bet arī zem gultas nebija tukšs. Ik pa laikam varēja sajust, kā ķermeni šķērso vai kā lidlauku izmanto mazi kukainīši. Pat... lasīt vairāk
Senegāla: Muris un Dakāras pieradums
Ceļā 23 novembris, 2024 Pagaidām nav komentāru
Uz kājslauķa pie mūsu istabas durvīm sēž strīpains ciemiņš – Āfrikas Muris. Saņēmis dūšu, viņš atsaucas aicinājumam un ienāk iekšā. Glaužas gar Zanes kājām un saausās ikreiz, kad tiek atvērts ledusskapis. Man šorīt sāp galva, ir tāda pirms slimošanas sajūta. Tad nu papildus malārijas tabletei, imūnsupresantam un inhalatoram, ierauju arī ibumentīnu. Pa virsu uzdzeru divas... lasīt vairāk
Senegāla: piemājas dzīve
Ceļā 25 novembris, 2024 2 komentāru
Āfrikā man rādās spilgti un raibi sapņi. Piemēram, šonakt nosapņoju, ka Māra Zālīte grib rakstīt grāmatu bērniem, bet tad saprot, ka tieši tādu jau ir uzrakstījusi. Vēl redzu arī lielo augu terases malā, kuru vakar Zanei solīju apliet, bet aizmirsu. Tā ir pirmā lieta, ko izdaru no rīta. Paziņoju augam “tu man jau sapņos rādies”... lasīt vairāk
Senegāla: kūrortpilsēta Saly un vakara pārsteigums
Ceļā 26 novembris, 2024 Pagaidām nav komentāru
Kā lai mierīgi paguļ? Tumšādains jaunietis ar drediem ļoti lūdz antibiotikas, tas esot dzīvības un nāves jautājums. Mazā kabinetā demonstrēju darba kolēģiem savas divas smaržu pudelītes, tad kolēģis atver savu skapīti, un viņam tur ir reāls parfimērijas plaukts. “Tu vēl neesi gatavs cīņai, tu esi pārāk vājš,” dzirdu garāmejot, pēkšņi atrodoties Troņu spēlēm līdzīgu intrigu... lasīt vairāk
Senegāla: māksla un rutīna
Ceļā 27 novembris, 2024 2 komentāru
Nu jau man ir izveidojies Dakāras dienas ritms. Pie Allahu Akbar es pat vairs nemostos, ceļos reizē ar sauli ap 7. Tad duša, kafija, brokastis, Duolingo un mācību mājasdarbi. Ap 11/12 eju ielās kaut ko pieredzēt, ap 17 pārkarsusi atgriežos mājās, eju dušā, mazgāju pa dienu piesviedrētās drēbes. Uzvāru tēju un ķeros pie bloga ieraksta.... lasīt vairāk
Senegāla: Eduardu gaidot
Ceļā 28 novembris, 2024 Viens komentārs
Šodien manā Dakāras ikdienā ir divi lieli notikumi – mācības un Eduarda ierašanās. Tas nozīmē, ka nekādam pilsētas piedzīvojumam neatliks laiks, bet par to nav liela bēda. Iesākumā biju sapratusi, ka starp Zanes aizbraukšanu un Eduarda atbraukšanu būs trīs dienu pauze, bet izrādījās, ka piecu. Man šobrīd ir sajūta, ka Dakārā esmu apskatījusi visu ievērības... lasīt vairāk
Senegāla: Blaumanis, Eduards un skaidrība par nākotni
Ceļā 29 novembris, 2024 Pagaidām nav komentāru
Vakar vakarā saklausīju, kā uz ielas piestāj auto un, izliecoties pa logu, atpazinu Džibrila tēta mersedesu. Viņi abi bija veiksmīgi satikušies lidostā un nonākuši šeit. Nosteidzos lejā, apsveicinājos ar abiem, tad steidzu rādīt Eduardam naktsmītni. “Mēs taču iziesim ārā?”, Eduards prasa un mēs ejam ārā. Ir jau pāri desmitiem vakarā un ielas ir vietējiem standartiem... lasīt vairāk
Senegāla: Dakāras koncentrāts un koncerti
Ceļā 1 decembris, 2024 Viens komentārs
Rīt pazūdam uz Gambiju, Eduardam šodien ir otrā un pēdējā diena Dakārā, centīšos viņam koncentrētā veidā parādīt labāko no tā, ko esmu savā pilsētas iepazīšanas laikā pieredzējusi. Rīts tomēr nedaudz ievelkas, un pusceļā uz Gorē salas prāmi, saprotam, ka uz 11:00 nepaspēsim ar garantiju. Palūdzam šoferim braukt tālāk, sāksim šodienu ar lielāko modernās mākslas biennāles... lasīt vairāk
No Senegālas uz Gambiju
Ceļā 2 decembris, 2024 Pagaidām nav komentāru
Šorīt mūsu mobilo tālruņu modinātāji auro skaļāk par saucieniem uz lūgšanu. Esam gulējuši nepilnas sešas stundas, nu galīgi negribas vertikalizēties. Bet jāceļas ir, jau tā mēs izvēlējāmies vēlo Gambijas autobusu (9:00), nevis agro (7:00). Iekožam brokastis, iestūķējam vēl pēdējās mantas čemodānos, kas mūs gaidīs atpakaļ no izbrauciena tepat, un saucam taksi uz tālo autoostu. Ielas... lasīt vairāk