Blog

Maroka: kāpiens pāri kalniem un sev Todras kanjonā
Vakar pa tumsu varēja tikai nojaust kalnu klātbūtni, bet tagad, atnākot uz brokastīm, var ieraudzīt klints sienu, tās pakājē esošos namiņus, kas ietupināti ziedošu mandeļu koku kupenās. Brokastīs tiek servēta divu veidu maize ar sviestu, ievārījumu un medu, jogurts, kausētais siers, omlete, apelsīnu sula un tēja vai kafija. Ieturējušās, sakrāmējam somās pārgājienam nepieciešamo un dodamies... lasīt vairāk
Maroka: apelsīnu ievārījums un 8 stundas autobusā
Arī šorīt ceļabiedrenes sarūpējušas bagātīgas brokastis, liekot lietā izdomu un pieejamos resursus. Vakar Velga, negribēdama laist zūdībā parkā dabūtos apelsīnus un mandarīnus, sagrieza tos mazos gabliņos uz cepampannas, pārkaisīja ar cukuru un cepot uzbūra gardu, nedaudz rūgtenu ievārījumu.  Pēc brokastīm nokopjam virtuvi, sakravājam somas un sadalām pārtiku līdzņemšanai – esam dažās dienās neviļus apaugušas ar... lasīt vairāk
Maroka: Marrākešas mozaīkas
Šo nakti noguļu kā susurs aliņā, kā lācis migā kā… jebkas, kas ir piedzīvojis kārtīgu miegu. Kamēr no rīta apdaru rakstu darbus, Līga ar Velgu ir sariktējušas radošas brokastis – uzcepušas krāsnī vakardienas maizes ritulīšus, pagatavojušas sāļo smēriņu no kausētā siera un olīvām, saldo no datelēm, valriekstiem un samīcītiem banāniem. Vēl maltītē piedalās ķirštomātiņi un... lasīt vairāk
Maroka: Ourikas ielejā
Ar skaudību klausos, ka Līga ir aizmigusi par spīti mūsu rosībai, pārējās meitenes arī lēnām kārtojas naktsmieram. Ielienu zem biezās segas un drebinos ar visu termoveļu. Tad ierodas krampji – sākumā tie uzbrūk kāju ikriem, pēc tam neliek mierā pēdas. Ik pa laikam lecu ārā no gultas, izstaipos, tad rāpjos atpakaļ un ceru atrast mierīgu... lasīt vairāk
Četras ar mugursomām uz Maroku
“Kāpēc tu šoreiz izdomāji doties ceļā ar mani un pārējām meitenēm?”, prasa Agnese, ienākot mājā. Divas no Marokas ceļabiedrenēm – Agnese un Velga – šonakt palikts pie manis, uz lidostu mūs no rīta aizvedīs Eduards. Agnese būs mūsu galvenais čiekurs, jo viņa ir pieredzējusi Marokas apceļotāja (un ne tikai Marokas), bet Velga nekad tur nav... lasīt vairāk
Mans 2025
Pirmā doma bija rakstīt, ka pērnais gads bija slikts. Tomēr nē, drīzāk to var raksturot kā sarežģītu, grūtu, izaicinošu, skumju, tomēr vienlaikus tajā bija arī daudz prieka un siltuma, par ko nedaudz vēlāk. Visskumjākā gada sadaļa ir bijusi man mīļu un būtisku cilvēku aizspurgšana prom – citā dimensijā pārcēlās mana ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, mūsdienu... lasīt vairāk
Vēsturiskā kapsēta un perfektas vakariņas
Skaistajā dzīvoklī diemžēl nevaram atļauties laisku rītu. Ne tikai tāpēc, ka jāpaspēj laikus atgriezties Pizā un atdot nomas auto, bet arī tāpēc, ka šai vietai ārā mešanas laiks ir 10 no rīta. Vakar pat mēģināju ar saimnieku sarunāt nedaudz vēlāku izrakstīšanos, bet nesekmīgi. Laipni, bet noteikti viņš noraidīja manu lūgumu, jo nākamie klienti ierodas jau... lasīt vairāk
Sajusties kā dženoviešiem
Kad atveram istabas durvis, lai dotos prom no palazzo, ieraugām garāmejošu neliela auguma kungu, kurš nekavējoties sāk interesēties par mūsu labsajūtu – kā gulējām, vai viss kārtībā, vai nepieciešams nolikt koferi mantu glabātavā. Apstiprinām, ka viss ir kārtībā, neko nevajag, mēs noliksim mantas auto un dosimies uz centru. Vai mēs zinām, kur ir centrs? Jā.... lasīt vairāk
Trīs zemju kāpiens un sestdienas vakars Dženovā
Izejot no istabas satiekam saimnieci un, pateikušies par naktsmājām, pārvaicājam, vai tiešām mašīna viņu stāvvietā var palikt arī šodien. Jā, lai esam bez raizēm. Noliekam mantas mašīnās bagāžniekā un ar vieglām somām ejam uz staciju. Pa ceļam gan attopamies, ka līdz nākamajam vilcienam jāgaida teju stunda. Tas nozīmē, ka ir laiks ieskriet bodē pēc spirdzinājumiem... lasīt vairāk