Blog

Senegāla: ar delfīniem uz Dakāru
9.00 esam pie ostas biļešu kases. Labas ziņas – biļetes uz šodienas kuģi ir. Kasiere mūs informē, ka vieta divvietīgā kajītē maksā 30 900 frankus (47, 09 eiro), četrvietīgā – 28 900 (44, 04 eiro), astoņvietīgā – 18 900 (28, 80 eiro), bet sēdvieta – 15 900 (24,23 eiro). Divvietīgās kajītes ir beigušās, un mums šķiet, ka nav liela... lasīt vairāk
Senegāla: dzejas slams un transporta stress
Šonakt mums piešķīra segu, nakts paritēja silti un mierīgi. Brokastīs, kā jau ierasts, gaida omlete, tomātmaizes, kafija un kaķi. Lēnām ieturamies, lēnām augšupielādējas fotogrāfijas, lēnām sakrāmējamies un esam gatavi ceļam. “Trešajā dienā vispār viss šeit šķiet ideāli,” saka Eduards un es pilnībā piekrītu. Ņemu atpakaļ pirmās domas un nepatiku par šo vietu, patiesībā te ir... lasīt vairāk
Senegāla: lielais Abenes koks un krokodilu vērošanas tornis
Ticiet vai nē, šonakt bija vēsi. Mūsu bungalo atrodams vien palags, pret rītu bijām ietinušies tajā kā kūniņas. Uzaustot siltajai rīta gaismai, apkārtne izskatās tīri jauka, kad vēl paēdam brokastis, dzīve vispār šķiet lieliska. Saimnieks Roberto mums iesaka apmeklēt kaimiņu ciemu Abene, tur esot aplūkojams brīnišķīgs koks. Kāpēc ne! Līdz kokam ir deviņi kilometri, septiņi... lasīt vairāk
No Gambijas uz Senegālu ar sešiem transporta līdzekļiem
Pieceļamies līdz ar gaismu, bet, kamēr ieejam dušā, sakrāmējam somas un ieturam brokastis, jau ir deviņi. Tad Eduards vēl uz atvadām pieķeras veikt pēdējos saimnieka datora sačubināšanas darbus, kuriem ik pa laikam nepieciešama Džordža klātbūtne, bet viņš skraida starp simts darbiem un problēmām. Lielākā no tām ir tāda, ka platforma Booking.com tieši pirms tūrisma sezonas... lasīt vairāk
Gambija: dubļu bridēji mangrovju tunelī
Brokastīs apēdam dienišķo maizi, olu un Malaronu, tad sametam mantas somās un uznesam tās uz saimnieku apartamentiem. Tie ir vēl skaistāki par viesiem paredzētajiem, arī mūsu istaba ir burvīga. No otrā stāva paveras lielisks skats uz visu īpašumu, kā zila acs tā vidū mirdz baseins. Eduards kādu brīdi komunicē ar saimnieka datoru, kuram piemetušās IT... lasīt vairāk
Gambija: cilvēki, pērtiķi un okeāns
No rīta arī internets izskatās atpūties un ar nelielu pierunāšanu augšupielādē visas bildes. Mēs tikmēr palūdzam saimniekiem krūzītes un karstu ūdeni, pagatavojam kafiju un klāt piekožam lavašu ar sieru un tomātu, kā arī dienišķo malārijas tableti. Paēduši sapakojamies un esam gatavi doties tālāk. “On the road again?”, it kā saka, it kā nodungo saimnieks. Piekrītoši... lasīt vairāk
Gambija: Bandžula un krokodila glāsts
“Klau, ārā ir auksts,” paziņoju Eduardam, atverot bungalo durvis. “Auksts”, protams, ir pārspīlējums, bet karsts patiešām nav. Šajā smalkajā vietā dod brokastis, ejam tās nobaudīt. Pirmo mums atnes skaistu baltu kanniņu ar karstu ūdeni komplektā ar Nescafe šķīstošās kafijas paciņām. Palūdzu, lai Eduards žigli, kamēr ūdens karsts, aizskrien pēc mūsu kafijas un pie reizes atnes... lasīt vairāk
No Senegālas uz Gambiju
Šorīt mūsu mobilo tālruņu modinātāji auro skaļāk par saucieniem uz lūgšanu. Esam gulējuši nepilnas sešas stundas, nu galīgi negribas vertikalizēties. Bet jāceļas ir, jau tā mēs izvēlējāmies vēlo Gambijas autobusu (9:00), nevis agro (7:00). Iekožam brokastis, iestūķējam vēl pēdējās mantas čemodānos, kas mūs gaidīs atpakaļ no izbrauciena tepat, un saucam taksi uz tālo autoostu. Ielas... lasīt vairāk
Senegāla: Dakāras koncentrāts un koncerti
Rīt pazūdam uz Gambiju, Eduardam šodien ir otrā un pēdējā diena Dakārā, centīšos viņam koncentrētā veidā parādīt labāko no tā, ko esmu savā pilsētas iepazīšanas laikā pieredzējusi. Rīts tomēr nedaudz ievelkas, un pusceļā uz Gorē salas prāmi, saprotam, ka uz 11:00 nepaspēsim ar garantiju. Palūdzam šoferim braukt tālāk, sāksim šodienu ar lielāko modernās mākslas biennāles... lasīt vairāk
Senegāla: Blaumanis, Eduards un skaidrība par nākotni
Vakar vakarā saklausīju, kā uz ielas piestāj auto un, izliecoties pa logu, atpazinu Džibrila tēta mersedesu. Viņi abi bija veiksmīgi satikušies lidostā un nonākuši šeit. Nosteidzos lejā, apsveicinājos ar abiem, tad steidzu rādīt Eduardam naktsmītni. “Mēs taču iziesim ārā?”, Eduards prasa un mēs ejam ārā. Ir jau pāri desmitiem vakarā un ielas ir vietējiem standartiem... lasīt vairāk