Autors: Zane Eniņa

Kaķi, hurmas un Sjēnas ielas
Arī manas acis atveras ap pieciem, dzirdu Eduarda un Ivetas rosīšanos. Tā nu ir sanācis, ka Ivetai ģimenes apstākļu dēļ jāatgriežas Latvijā, Eduards aizvedīs viņu līdz Pizas lidostai un pats būs atpakaļ uz brokastiņām. Kad abi aizbrauc, mājā iestājas klusums un es, apgriezusies uz otriem sāniem, atgriežos pie sapņiem. Te rāda ļoti spilgtu un krāšņu... lasīt vairāk
Florences mozaīkas
Šajā viesnīcā dod arī brokastis, ejam raudzīt, kas piedāvājumā. Ir maize, olas, siers, šķiņķis, picas, pīrāgi un vēl šis tas, īsāk sakot, paēst var diezgan labi. Pa televizoru rāda laika ziņas, virs Itālijas stumjas anticiklons, saule plānota visur. Pēc brokastīm vēl mirkli atpūšamies, es parakstu, tad braucam uz Florenci. Esam definējuši Waze izvairīties no maksas... lasīt vairāk
Luka – tornī zem ozoliem
Šorīt brokastīs nolokām drusku apkaltušas maizītes, kas atsvaidzinātas ar krēmsieru un šķiņķi, garšo neticami labi. Piebeidzam arī hurmas, jo tās šeit pārdod tik gatavas, ka tās teju šķīst ārā. Sakopjam mājvietu, uzrakstām paldies saimniecei, un dodamies ceļā, kas mūs šodien ved uz Lukas pilsētu. Braucam pa mazajiem ceļiem, es turpinu zūdīties par pilnajiem hurmas kokiem,... lasīt vairāk
Divās zemēs no piecām
Kad pieceļos, brokastu omlete un kafija jau gaida. Ieturamies, norezervējam palikšanu šai naktij, savācam pekeles un dodamies uz auto. Pa ceļam apskatām kluso ciematiņu gaismā, šodien te nav redzama neviena cilvēciska būtne, bet divi kaķi gan. Auto arī izskatās labi pārnakšņojis, dodamies ceļā. Šodien jāpieveic pavisam īss ceļa gabaliņš, jo paliksim netālajā La Spezia. Tā... lasīt vairāk
Trīs zemju kāpiens un sestdienas vakars Dženovā
Izejot no istabas satiekam saimnieci un, pateikušies par naktsmājām, pārvaicājam, vai tiešām mašīna viņu stāvvietā var palikt arī šodien. Jā, lai esam bez raizēm. Noliekam mantas mašīnās bagāžniekā un ar vieglām somām ejam uz staciju. Pa ceļam gan attopamies, ka līdz nākamajam vilcienam jāgaida teju stunda. Tas nozīmē, ka ir laiks ieskriet bodē pēc spirdzinājumiem... lasīt vairāk
Sajusties kā dženoviešiem
Kad atveram istabas durvis, lai dotos prom no palazzo, ieraugām garāmejošu neliela auguma kungu, kurš nekavējoties sāk interesēties par mūsu labsajūtu – kā gulējām, vai viss kārtībā, vai nepieciešams nolikt koferi mantu glabātavā. Apstiprinām, ka viss ir kārtībā, neko nevajag, mēs noliksim mantas auto un dosimies uz centru. Vai mēs zinām, kur ir centrs? Jā.... lasīt vairāk
Vēsturiskā kapsēta un perfektas vakariņas
Skaistajā dzīvoklī diemžēl nevaram atļauties laisku rītu. Ne tikai tāpēc, ka jāpaspēj laikus atgriezties Pizā un atdot nomas auto, bet arī tāpēc, ka šai vietai ārā mešanas laiks ir 10 no rīta. Vakar pat mēģināju ar saimnieku sarunāt nedaudz vēlāku izrakstīšanos, bet nesekmīgi. Laipni, bet noteikti viņš noraidīja manu lūgumu, jo nākamie klienti ierodas jau... lasīt vairāk
Mans 2025
Pirmā doma bija rakstīt, ka pērnais gads bija slikts. Tomēr nē, drīzāk to var raksturot kā sarežģītu, grūtu, izaicinošu, skumju, tomēr vienlaikus tajā bija arī daudz prieka un siltuma, par ko nedaudz vēlāk. Visskumjākā gada sadaļa ir bijusi man mīļu un būtisku cilvēku aizspurgšana prom – citā dimensijā pārcēlās mana ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, mūsdienu... lasīt vairāk
Četras ar mugursomām uz Maroku
“Kāpēc tu šoreiz izdomāji doties ceļā ar mani un pārējām meitenēm?”, prasa Agnese, ienākot mājā. Divas no Marokas ceļabiedrenēm – Agnese un Velga – šonakt palikts pie manis, uz lidostu mūs no rīta aizvedīs Eduards. Agnese būs mūsu galvenais čiekurs, jo viņa ir pieredzējusi Marokas apceļotāja (un ne tikai Marokas), bet Velga nekad tur nav... lasīt vairāk
Maroka: Ourikas ielejā
Ar skaudību klausos, ka Līga ir aizmigusi par spīti mūsu rosībai, pārējās meitenes arī lēnām kārtojas naktsmieram. Ielienu zem biezās segas un drebinos ar visu termoveļu. Tad ierodas krampji – sākumā tie uzbrūk kāju ikriem, pēc tam neliek mierā pēdas. Ik pa laikam lecu ārā no gultas, izstaipos, tad rāpjos atpakaļ un ceru atrast mierīgu... lasīt vairāk