Uz Ziemeļvidzemi devos runāt. Šoreiz vienā dienā bija iekritusi gan viesošanās Valmieras Viestura vidusskolā, gan dalība diskusijā par ekoloģiju, ceļošanu un grāmatām Jērcēnu bibliotēkā, kura šogad svin 95 gadu jubileju. Atdevu arī vecu parādu – starp abiem pasākumiem iznāca neliela pauze, kurā apciemoju brango Kaņepju ozolu. Kad gājām caur Jērcēniem Santjago ceļā, tad nepietika spēka... lasīt vairāk
Autors: Zane Eniņa
Deviņos rītā, steigšus sametusi mašīnā nepieciešamo, startēju no mājām ar dažiem nezināmajiem. Galvenais no tiem – vai šovakar atgriezīšos tepat vai palikšu Drustos? Neesmu sagatavojusi arī ēdienu līdzņemšanai, bet gan jau kāda bode pa ceļam būs. Vangažu pieturā izlaižu Eduardu, viņš dodas strādāt uz Rīgu, es griežu auto apkārt un braucu dziļāk Vidzemē, uz Kalnienu.... lasīt vairāk
Šodien Līgatnē notiek pirmais “Rakstivāls”, braukšanai uz kuru pirms dažām dienām divas svītras pārvilka tests – dzīvesbiedram kovids. Tā nu vienīgie, ar ko šobrīd kontaktējamies, ir kartupeļi, sēnes un brūklenes. Bet par godu šim notikumam beidzot uzrakstīšu bloga ierakstu par to, kāpēc man šovasar nerakstās. Kā norādīja Rankas bibliotēkas vadītāja, piesakot mani lasītāju pasākumā, pēdējais... lasīt vairāk
Šodien novācām ražu Dzelzavas laukos. Nevarētu teikt, ka tā padevusies diženi ražena – sausais vasaras sākums bija pabojājis dārzam dzīvi jau otro gadu pēc kārtas. Un, ko nu tur daudz liegties, šogad arī ravēt nesanāca tik bieži un cītīgi kā gribētos un vajadzētu. Toties viena no ravēšanas reizēm jūlija vidū izvērtās par brīnumjauku piedzīvojumu, par... lasīt vairāk
Šim Itālijas braucienam kājas aug Ventspilī. Tur atrodas starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kurā arī man ir sanācis pabūt un dažu labu rindu uzrakstīt. Šajā rezidencē rakstīt, tulkot vai vismaz noskaņoties šiem procesiem ierodas gan vietējie jomas darboņi, gan cittautieši. Rezidencē dzīvojošie bieži satiekas kopīgajā virtuvē pie zupas katla vai dzēriena kausa, un daža laba... lasīt vairāk
Jau pa ceļam uz virtuvi sajūtu kafijas smaržu. Asja jau malko savu rīta devu, un norāda man uz zaļu kanniņu ar gatavu kafiju. Blakus tai nolikta maza melna krūzīte itāļu gaumē un liela balta latviešu paradumiem. Protams, ņemu balto, ieleju šļuku stiprās dziras un atšķaidu ar karstu ūdeni. Kamēr Asja ved pastaigā suni un iepērkas,... lasīt vairāk
No rīta dzirdu, kā mani istabas biedri dodas ceļā, es cenšos vēl nedaudz pagulēt. Par spīti nogurumam un labajiem miega apstākļiem, pagaidām abas naktis Itālijā esmu gulējusi caurā miegā. Ap astoņiem arī es slejos augšā, pārvēršu itāļu kafiju latvietim pierastākā versijā un sēžos atgūt nokavēto, tas ir, rakstīt. Ap 11 esmu tikusi galā gan ar... lasīt vairāk
Viss sākās tā. Pirms gadiem sešpadsmit Liene ar mammu devusies uz izstādi Boloņā, lai atrastu sadarbības partnerus profesionālas dzīvnieku barības piegādei. Nezinu, vai tos viņas atrada, bet izstādē abas iepazinās ar Kjaru, kurai, kā izrādās, pieder gruntīga māja Toskānā. Aizbraukušas ciemos, sadraudzējušās ciešāk, un tā Liene uz Fattoria San Paolo sākusi braukt katru gadu. Kādā... lasīt vairāk
Šorīt esmu ieradusies brokastīs laikus un dzirdu, kā parasti tās sākas: ar Ksenijas skaidrojumu par to, kas redzams uz galda. Daļa no brokastīm – maize, smēriņi, pesto, olīvas, siers un citi gardumi ir nemainīgas vērtības, bet katru dienu tiek servēts arī kas citādāks. Šorīt tie ir amaranta salāti, maizītes ar mocarellu un kaltētiem tomātiem, bet... lasīt vairāk
Šī rīta brokastu īpašais gardums ir ceptu un svaigu kabaču salāti īpašā mērcē un, kad tie ir teju izēsti, Ksenija piemet klāt sagrieztu fenheli un bumbieri – šis salikums garšo vislabāk no visa! Pēc ieturēšanās dodos krāmēt somu, jo šovakar neatgriezīšos šeit, bet gan palikšu Pizā. Nekā daudz jau man nav, tomēr pa šīm dienām... lasīt vairāk