Par spīti vienkāršajiem apstākļiem, esam gulējušas diezgan labi. Ieturam vieglas brokastis, samīļojam kaķus un mājas saimnieku, pateicamies par neparasto pieredzi un dodamies atpakaļ uz Essaouiras pilsētu. Vienai naktij šāda palikšana bija interesanta pieredze, bet tagad alkstam nomazgāties un gulēt katra savā gultā.
Līdz autoceļam, pa kuru kursē autobuss, ir minūšu divdesmit gājiens. Tas it kā nebūtu nekas briesmīgs, ja vien man nesāktu raustīties “ekrāns”. Ne no šā, ne no tā, bet, visticamāk, no nepietiekamas ūdens lietošanas, man ir sākusies migrēnas priekšvēstnese – aura. Sasodīts. Laimīgā kārtā, kolīdz esam tikušas līdz ceļam, nāk autobuss. Iekrītu sēdeklī un aiztaisu acis, tā ir daudz vieglāk. Redze nomierinās un atkal varu apkārtni saskatīt puslīdz normāli.
Pilsētā autobuss mūs izlaiž aptuveni puskilometru no rezervētās naktsmītnes. To atrodam pavisam viegli – ielas malā stāv kungs un, ieraudzījis mūs, vaicā, vai mēs esam rezervējušas šeit palikšanu. Lai gan vēl nav pat 12, varam reģistrēties un izbaudīt civilizācijas labumus. Ieejam dušā, uzvārām kafiju, uzkožam maizes plācenīšus, apelsīnus un citus gardumus. Mana pašsajūta ir uzlabojusies, tomēr jūtu, ka nāk virsū otrā migrēnas sērija – galvassāpes. Saku meitenēm, ka pirmo atrakciju – pastaigu pa netālo eikaliptu mežu – atļaušos izlaist. Ierauju pusīti ibumentīna un liekos uz auss.
Meitenes atgriežas un stāsta, ka redzējušas ne vien eikaliptus, bet jau ziedošas mimozas, kā arī satikušas mēslu vaboli, kas centīgi vēlusi uz priekšu par sevi daudz lielāko mēslu bumbu. Velga saka, ka būtu palīdzējušas, ja vien zinājušas, uz kurieni censonim jānogādā krava. Esmu nedaudz pagulējusi un aizdzinusi lielāko daļu galvassāpju, palikušas tikai nelielas to atraudziņas. Dodamies pastaigā pa pilsētu.
Sākumā aizstaigājam līdz pludmalei, pie kuras ir krodziņš – tajā sēž viens no Agneses draugiem. Iepazīstamies un dodamies pie okeāna. Iespēju izjāt ar kamieli vai zirgu izlaižam, vien Agnese sabaro vienu kamieli ar mūsu veco maizi, šis apēd bez jautājumiem, vēl snaikstās pēc maisiņa. Šo pludmali iecienījuši arī kaitotāji un sērfotāji, pilna pamale ar burām un pilns ūdens ar “vabuļiem”. Noaujam kājas un ļaujam pēdām paelpot. Pamērcējam kājas arī okeānā, bet tomēr izvēlamies iet pa smiltīm, ūdens ir diezgan auksts. Priecājamies par akmeņiem smiltīs un gribam tos bāzt mugursomā, bet nez vai AirBaltic mūs sapratīs.
Čāpojot pa pludmali, esam nonākuši līdz nelielai ostiņai, kur ir zivju tirgus. Sistēma te ir šāda – vari izvēlēties no jebkura tirgotāja zivis un jūras veltes, tad tīrītājs tās izķidā un atdot tev. Ar jēlo produktu maisiņu tu aizsoļo līdz vīriem ar griliem, kuri izvēlēto produkciju uzreiz pagatavo. Tiek atnests arī citrons, maize un marokāņu salāti. Mēs ar Līgu kā jūras produktu cienītājas nelaižam garām šādu iespēju, tikmēr Agnese un Velga pastaigājas. Pēc tam ejam meklēt ēstūzi, kur var ieturēties arī veģetārieši. Pa ceļam apbrīnojam tirgotāju piedāvājumus, šeit var daudz mierīgāk aplūkot preci nekā Marrākešā. Šodien teju visu tirgotāju stendos redzam kaķus – viņi organiski papildina spilvenu kaudzes, grozus, gleznas, kancelejas preces. Suņi ir daudz retāki, tikai viens no viņiem drusku aizvainots tirgo glezniņas, uz kurām attēloti kaķi. Kad veģetārietes paēdušas, ejam meklēt vietu, kur padzert tēju (un apmeklēt labierīcības). Izvēlamies nelielu kafejnīcu, pasūtam piparmētru tēju, Velga aizskrien uz netālu kūku stendu pēc našķiem. Citā zemē kāds varbūt aizrādītu, ka ēdam pārtiku, kas nav pirkta tai pašā vietā, bet šeit saimniece pat piedāvā mums šķīvīti kūkām.
Šovakar pilsētā notiek neliels festivāls un koncerts, tomēr, nonākot pie ieejas, ieraugām krietnu iekšā tikt gribētāju pulciņu, kurus policisti nelaiž iekšā, jo tur jau esot pārāk pilns. Nu labi, šo atrakciju izlaidīsim. Agnese dodas apciemot draugu, mēs vēl nedaudz paklīstam pa medinas ielām, bet drīz vien uzņemam kursu māju virzienā. Mājupceļā jācīnās ar krietnu vēju. Man ir nedaudz bail norauties pa galvu ar kādu krītošu sauso palmas zaru, bet viss ir labi, tiekam mājās sveikā. Piemājas bodītē nopērkam sīkumus brokastīm un ejam riktēties natsmieram.
