Meksikas pēcvārds jeb praktiskās atziņas

Ceļā, Ceļojumi

Šis nu gan ir pēdējais ieraksts saistībā ar Meksiku, kurš vairāk domāts tiem, kas nav bijis laika sekot līdzi maniem ikdienas piedzīvojumiem, bet kas apsver kādu dienu paviesoties šajā zemē.

Pārvietošanās

Lai no Latvijas nonāktu Meksikā, visticamāk, lidosiet uz galvaspilsētu Mehiko vai kūrortpilsētu Kankūnu. Starp Kankūnu un Mehiko var diezgan ērti pārvietoties ar autobusu, bet visas lielākās Meksikas pilsētas savieno arī lidojumi, man sanāca izmantot kompānijas Volaris pakalpojumus. Ap Mehiko autobusa kompāniju ir tik daudz, ka brīžam nevarēju tikt gudra, kam lai sēžu kamanās, bet tuvāk Kankūnai pamatā darbojas viena – ADO vai tās māsas uzņēmumi. Autobusu biļetes manā skatījumā ir dārgas, par aptuveni stundas braucienu bija jāšķiras no 10 eiro, bet garāks nakts pārbrauciens maksā pat teju 60 eiro. Biļetes var ērti iegādāties ADO lietotnē telefonā, pirms brauciena uzrādot šoferim QR kodu. Ziemeļos no Meksikas man vienreiz tika paģērēta izdrukāta biļete, bet citās reizēs tiku galā ar elektronisko versiju.

Pārvietošanās pilsētas ietvaros gan ir lēta. Galvaspilsētā Mehiko viens metro brauciens maksā 5 peso (25 centus), citi pārvietošanās veidi ir nedaudz dārgāki. Bet kopumā visās pilsētās viens sabiedriskā transporta brauciens izmaksāja no 5 – 20 peso (25 centi līdz 1 eiro). Arī taksometra pakalpojumi ir diezgan pieejami, īpaši ja nav sveša kaulēšanās māka.

Šoreiz ar stopēšanu neaizrāvos, bet tās retās reizes, kad šo iespēju izmantoju nelieliem ceļa gabaliem, jutos droši.

Ceļu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Uz ziemeļiem no Mehiko redzēju asfaltētos ceļus, kuru bedres bija īstas riteņu laušanas lamatas, bet uz dienvidiem lielākoties ceļu kvalitāte bija laba. Reģionālie ceļi vietām bija bedraini un ar balto segumu, bet nu mūsu valsts iedzīvotājus ar tādiem nepārsteigsi.

Naktsmītnes

Lielāko daļu nakšu gulēju hosteļos, un to kvalitāte bija no labas līdz izcilai. Savas neuzmanības pēc vienā pilsētā rezervēju diezgan bēdīgu hosteli, bet kopumā varu teikt, ka tik stilīgus un ērtus hosteļus kā Meksikā neesmu redzējusi nekur citu pasaulē. Iespējams, arī, ka tagad Āzijas hosteļi ir līdzvērtīgi, būs jāaizbrauc paskatīties.

Dažas naktis sabiju arī viesnīcās vai apartamentos, ar kuriem arī viss bija labi. Nepilnas divas nedēļas arī paliku pie vietējiem un esmu pateicīga par pieredzēto, vien mums ir atšķirīga higiēnas un komforta izpratne.

Ēdiens

Meksikāņu virtuve ir slavena tālu aiz valsts robežām un ne bez pamata – ēdiens Meksikā ir garšīgs, vien rūpīgi jāseko līdzi asuma pakāpei, ja vien neesat pūķis vai negrasāties par tādu pārtapt. Jāteic gan, ka ar meksikāņu ēdieniem ir līdzīgi kā ar ķīniešu vai indiešu ēdieniem – ārpus valsts tie garšo citādāk, rietumnieka garšai piemērotāk. Vismaz tāds ir mans subjektīvais redzējums. Arī Meksikā man bija drusku par daudz mīklas izstrādājumu un par maz dārzeņu. Augļi – brīnišķīgi!

Ārpus Meksikas populārā asociācija – tekila, nemaz tik iecienīta šajā zemē nav. Vismaz reģionos, kur es pabiju, populārāks no stiprajiem dzērieniem bija mezcal, bet pamatā cilvēki dzer alu.

Nauda un cenas

Daudzviet var norēķināties ar maksājumu karti, bet mazākos veikaliņos un tirgū ar skaidru naudu. Bankomāti, kuros izņemt naudu, ir teju jebkurā miestā, par vienu transakciju parasti bija jāsamaksā aptuveni 6 eiro kā komisijas nauda. Šis aprēķins nav līdz centam precīzs, bet es parasti sekoju domās līdzi formulai 100 peso ir 5 eiro.

Jau minēju transporta cenas, kas, pārvietojoties vienas pilsētas ietvaros, ir diezgan zemas, bet starp pilsētām – augstas. Naktsmītnes, kurās paliku, maksāja no 8 līdz 25 eiro par nakti. Maltīte izmaksāja no aptuveni diviem līdz padsmit eiro. Vislētāk bija ieturēties ielas ēstuvēs, kur normāla tako porcija maksāja 40 – 60 peso (2 – 3 eiro), bet tūristu (un vietejo) iecienītās vietās par otrā ēdiena porciju bija jāšķiras no 100 – 300 peso (5 – 15 eiro). Degviela maksā aptuveni uz pusi lētāk kā pie mums.

Ja cena par preci vai pakalpojumu nav norādīta (un tā Meksikā ir ļoti bieži), tā vienmēr jāpajautā pirms pirkuma veikšanas un bieži vien arī jāpakaulējas, kas latvieša mentalitātei mēdz nebūt viegli. Ļoti rūpīgi jāseko līdzi aprēķiniem un norēķiniem, jo daudzas reizes pamanīju, ka izdotais naudas atlikums ir mazāks nekā tam vajadzētu būt.

Drošība

Sajūta par kopējo drošības līmeni bija ļoti līdzīga Dienvidamerikai – jāpiesargājas un nav jālien aizdomīgās vietās aizdomīgos laikos. Kā jau daudzās lielpilsētās, arī Meksikā jāpiesargājas no kabatas zagļiem. Par tūristu kopējo drošību viena no manā ceļabiedrenēm izteica sekojoši teoriju – narkotiku kartelim ir izdevīgi, ka tūristi brauc uz Meksiku un tur jūtas droši, tāpēc arī viņi rūpējas, lai notiktu pēc iespējas mazāk negadījumu. Tas, ka sliktas lietas notiek, to dzirdēju no vairākiem vietējiem, kuriem bija gājuši bojā ģimenes locekļi. Tāpat sievietes loma dažviet Meksikā nav gluži līdzvērtīga vīrieša pozīcijai. Katrā ziņā, es centos rūpīgi sargāt mantas un diennakts tumšajā laikā (īpaši esot ārpus tūristu vietām un vienatnē) ārpus mājas neiet.

Cilvēki un saziņa

Es izvēlējos iegādāties telekomunikācijas operatora Telcell sim karti – tā, komplektā ar bezlimita internetu, vietējiem zvaniem un īsziņām, maksāja nedaudz virs 200 peso (12 eiro, ja pareizi atceros). Jo lielāka apdzīvotā vieta, jo naskāks internets, bet starp apdzīvotām vietām tīkla pārklājums bieži vien nav vispār.

Ar vietējiem, kas strādā tūrisma industrijā un lielās pilsētās, var sazināties angļu valodā, bet biežāk būs noderīga spāņu valoda.

Kopumā cilvēki ir laipni un atsaucīgi. Piemēram, vietējiem var pieturā pajautāt par autobusu uz kādu vietu un, ja tā ir īstā pietura, atslābt un iet uzēst saldējumu. Vari būt drošs, ka brīdī, kad pienāks tev vajadzīgais autobuss, vairāki pasažieri tevi pasauks un teju iesēdinās autobusā. Tas pats attiecas uz izkāpšanu.

Tas nu īsumā viss, kas šobrīd nāk prātā par Meksikas praktisko pusi. Katrā ziņā, ja ir iespēja doties uz Meksiku, izmantojiet to, lai iepazītu šo lielo un daudzveidīgo valsti. Klīst pa tveicīgiem džungļiem, kas pilni dzīvības? Ielēkt veldzējošā dzidrumā cenotē? Vērties varavīksnē, ko veido milzu ūdenskrituma gaisa pilieniņi? Burāt okeānā vai lagūnā? Apbrīnot klintis un kanjonus? Skaitīt pakāpienus maiju piramīdai? Klausīties mariači vīru dziedājumā? Šī ir tikai daļa no pieredzēm, kuras var gūt, apciemojot Meksiku!

3 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.