Vīnogu vākšana Francijā: vīnogas lietū

6:20 atskan modinātāja zvans, tu samiegojies uzzied uz zobu birstītes zobu pastu un, pucējot zobus, kāp lejā pa kāpnēm. Tur pie vienīgās izlietnes (otra ir aizdambējusies) jau priekšā kā katru rītu ir meitene ar izteiksmīgajām acīm, bet abas tualetes ir aizņemtas – arī kā parasti. Drošības labad vēl parausti durvis, tad dzirdi kā vienā no tualetēm tiek norauts ūdens un tu jau zini, kurš cilvēks iznāks pa durvīm. Tā arī ir. Šorīt murkšķa dienas sajūta ir vēl izteiksmīgāka.

Guļu gan es šeit fantastiski, droši vien tas ir svaigā gaisa, fiziskās slodzes un labo maltīšu efekts. Un katru nakti skatos fantastikas žanra filmas. Piemēram, šonakt biju daļa no svarīga rēbusa, kur vairākiem cilvēkiem, savienojot viņos iebūvētās kristāla lodes, notiek kaut kāds medžiks. Pagājušajā naktī, savukārt, traucos ar laivu pa milzīgām un sasalušām krācēm, kas bija caurspīdīgas un nebija cietas. Nu un tādā garā izklaidējos katru nakti.

Šodien atkal atgriežamies Valerī laukos un darbs pēc vakardienas šķiet tik viegls. Rīta cēliens līdz pauzei paiet vienā setā, pēc tam kļūst mazliet grūtāk, bet nekas īpašs. Ir sajūta, ka šodien, pēc vakardienas grūtībām un visādām bēdīgām ziņām, ir ieslēgta cita enerģija. Spārno arī doma, ka rīt ir pēdējā darba diena.

Pēc pusdienām tiekam aicināti beidzot uzvilkt pretlietus drēbes, jo prognozes sola lietu, arī tumšie mākoņi tās apstiprina. Uzvelkam zaļas jakas un bikses, un ķeramies pie darba. Sākumā mazliet smidzina, tad sāk līt diezgan pieklājīgi. Esam ar Zani vienisprātis, ka strādāt lietū mums patīk stipri vairāk nekā lielā karstumā un tiešos saules staros. Protams, mēs nezinām, vai tāpat domātu, ja pamatīgi lītu no rīta līdz vakaram, bet tāda neliela lietus pārmaiņa ir pat patīkama. Vismaz rokas nelīp tik traki.

Īsi pirms četriem atgriežamies kojās, seko ierastās procedūras – duša un veļas mazgāšana. Pēc tam atbildu uz e-pastu kaudzīti un, redzot, ka laiks līdz vakariņām vēl tāls, iegrimstu snaudā tāpat kā manas istabas biedrenes. Tā kārtīgi aizmigt neizdodas, jo ik pa laikam aiz loga atskan skaļāks troksnis – te kaimiņa pīles izdomā sakliegties, te aizbrauc traktors vai smagais auto, te sasaucas cilvēki. Ir tāda mierpilna sajūta, klausoties sadzīves skaņās, tomēr dzīvot šādā vietā man šķiet diezgan biedējoši.