Klāt pēdējā pilnā diena uz salas un šodien jau ir prom došanās noskaņojums. Uldis ar Ingu pēc brokastīm dodas uz zirgu šovu, bet tā kā ne es, ne Eduards nav zirgos ieinteresēts, paliekam mājās. Daļu no laika veltām ūdens un saules peldēm, daļu mājas uzkopšanai, āra mēbeļu sanešanai iekštelpās un citiem darbiem, lai māja varētu sagaidīt savus saimniekus tīra un kārtīga.
Kad ap pusdienas laiku atgriežas ceļabiedri, izrādās, ka zirgu šovs ir bijis tikai daļa no vesterna stila pilsētas, kur pieejamas dažādas atrakcijas. Esmu bijusi līdzīgā vietā Kanādā un tas ir bijis diezgan aizraujošs pasākums. Žēl, ka nepievienojāmies, bet neko darīt. Gluži visu dienu mājās arī negribas pavadīt, tāpēc nolemju doties atvadu pastaigā pa apkaimi. Puiši man piebiedrojas. Ar pēdējo kuģīti aizbraucam līdz kaimiņu miestam Puerto Rico, pastaigājam pa to un piesēžam uz kausu sangrijas. To malkojot, padalāmies cits ar citu, kas šajā braucienā gājis pie sirds visvairāk un tādu lietu nav mazums. Okeāna klātesamība, kalnu skaistums, citādākā flora un fauna, mašīna, palikšanas vieta, mazās pilsētiņas, kompānija un tā joprojām.
Līdz ar tumsu atgriežamies mājās, Inga mūs sagaida ar gatavām vakariņām. Diezgan grūti notrāpīt ar pārtikas daudzumu četriem cilvēkiem – lai visi paēduši, bet rīt atstājam tukšu ledusskapi. Beidzot arī uzšķēržam brauciena sākumā iegādāto papaiju – tagad tā ir labi nogatavojusies un visiem iet pie dūšas. Noskatāmies vēl filmu un ejam pie miera, lai rīt laikus celtos.
***
6 no rīta zvana modinātājs un pārtrauc kārtējo sapņu trilleri – tos šajā vietā es skatos katru nakti. Duša, brokastis, trauku nokopšana, atkritumu urnu iznešana, somu sakravāšana (visas 4 kleitas ielīda, uhh) – tiekam ar visu galā divās stundās. Pateicamies mājai par izmitināšanu un dodamies uz lidostu.
Lai mums nebūtu tik žēl doties projām, šorīt ir tikai +14 grādi un krietna migla. Ar skatienu pavadām nu jau tik pazīstamās ceļmalas un ielu stūrus. Tā kā parasti dodu priekšroku nevis ceļošanai uz jau zināmām, bet gan uz vēl neapgūtām vietām, tad, ļoti iespējams, šeit vairs neatgriezīšos. Bet, to nekad nevar zināt, ko dzīve sadomā un izkārto.
Lidotas pievārtē uzpildām degvielu, jo auto jānodod ar pilnu punci. Esam pie nomas punkta tieši brīdī, kad tas veras vaļā un varam atdot atslēgas darbiniecei rokās. Arī viņai sakām lielu paldies par auto – Sixt mūs aplaimoja ar vienu klasi augstāku mašīnu nekā bijām noīrējuši. Tā kā auto izmantojām katru dienu, kopskaitā nobraucot 1200 kilometrus, tad bijām ļoti priecīgi, ka mašīna bija tik maza, lai izlocītos serpentīnos un šaurajās ieliņās, un tik liela, lai visiem būtu vieta kājām.
Drošības kontroles un reģistrācijas process notiek bez aizķeršanās un drīz jau paceļamies gaisā un mājam atvadas salai. Barselonas lidosta mūs sagaida saules pielieta. Es esmu tikusi ārā no lidmašīnas pirmā, drīz atnāk arī Eduards, bet Uldis ar Ingu vēl kavējas. Spriežam, uz kuru pusi doties gaidīt mūsu nākamo lidojumu, jo tā vārti vēl nav zināmi, līdz nolemjam neiet nekur. “Ja nu mums jāizlido, piemēram, no vārtiem U32”, saka Eduards, norādot uz tuvāko uzrakstu. Arī pārējie ceļabiedri ir vienisprātis, ka steigties nav kur un, nolūkojuši ērtāko kafejnīcas stūrīti, iekārtojamies uz gaidīšanu. Pasūtam kafiju, noņammājam no rīta sataisītās brokastu maizītes, uzspēlējam dažas 10 000 spēles partijas. Kādā brīdī es sāku skaļi smieties. Ryanair man ir atsūtījis ziņu, kuros redzams vārtu numurs. Protams, tas ir U32.
Arī lidmašīnā uz Rīgu es sēžu prom no pārējiem lidmašīnas priekšdaļā. Šoreiz lidojuma sākumu interesantāku padara divi piloti, kas ieņem vietas rindā pirms manis. Kamēr šie pekelējas, nevaru atturēties nepajautājot, vai šie nav sajaukuši sēdvietas.
Lidojums parit mierīgi – pašķiroju vecos failus, noskatos pāris animācijas filmas, padomāju par dzīvi un drīz jau lidmašīnas riteņi skar Rīgas lidostas skrejceļu. Izkāpjot ārā no lidaparāta, spēcīga vēja brāzma mani sveicina mājās. Un ledus un sniegs. “Esi sveicināta realitātē,” nobubinu pie sevis. Bet ir jau labi mājās. Ar atpūtinātu galvu tagad varēs mesties iekšā semināros, plānos, eksāmenos, pieteikumos un citos darbos, kas nepacietīgi mīņājas pie jaunnedēļas durvīm.
