– “Labdien, šeit ziloņu mazgātava. Vai jums ir kāds zilonis, kas jānomazgā?”
– “Protams, man ir zilonis, kas jānomazgā.”
– “Sakiet, kur jūs dzīvojat?”
– “Netālu no Rīgas.”
– “Cik labi, mēs arī. Mēs varētu aizbraukt nomazgāt jūsu ziloni.”
– “Labi, brauciet. Vai varēsiet šodien?”
– “Nē, šodien mēs jau esam slēgti. Mēs varam rīt.”
– “Labi, ap cikiem jūs būsiet?”
– “Vienos.”
– “Jā, labi, līdz rītdienai.”
– “Līdz rītdienai.”
Iespējams, ka knēveļi, kas šodien četros pēcpusdienā zvanīja uz nejaušiem numuriem un ākstījās, bija priecīgi, ka kāds “uzķērās” uz viņu piedāvājuma. Diez vai viņiem ienāca prātā, cik ļoti viņi iepriecina sievieti pusmūžā, kas savā bērnībā ir darījusi tieši tāpat. Numuru tā arī saglabāju “Ziloņu mazgātava”. Ja arī tev vajag nomazgāt ziloni, saki – iedošu.
