Dunkana rosīšanās no rīta ir mūs pamodinājusi un esam gatavi atvadu apkampienam. Pateicamies cits citam par kopīgajiem piedzīvojumiem un mūsu sirmais ceļabiedrs pazūd aiz durvīm. Arī mēs sākam dienu. Pec brokastīm Rafaēls aizbrauc aprunāties uz servisu, es, kā parasti, rakstu. Drīz vien viņš atgriežas ar lēmumu – novērst arī otru vainu, kas saistīta ar kondicionieri (tas protams, nav nepieciešams, bet nelabi ietekmē kaimiņu detaļas), tepat. Būs mierīgāka braukšana un tagad, kad vairs neesam Dunkana glaunās apdrošināšanas polises paspārnē, evakuatora izsaukšana varētu būt ļoti finansiāli nepatīkama.
Turpinu rakstu darbus servisā līdz sajūtos burtu nogurdināta. Noskaidrojusi, ka remonts ilgs vēl vismaz stundu, dodos pastaigāties. Vispirms apmeklēju slēpni, kuru atradu pirms pāris dienām, bet nevarēju piereģistrēties, jo biju izskrējusi laukā bez rakstāmrīka. Domāju jau iztikt ar foto pierādījumu, tomēr tagad izmantoju iespēju pierakstīties, nu ļoti jauks slēpnis. Un maziņš. Man jaatrod kāds lielāks, lai tiktu vaļā no Vankūverā paņemtā “travelbuga”. Atrodu nākamo slēpni uz skaitli trīs un tas ir viens no lielākajiem, ko esmu redzējusi. Uh, beidzot!
Pa ceļam atrisinu vēl pāris saimnieciskas dabas jautājumus, tad atgriežos servisā. Uzelpoju redzot, ka Rafaēls sēž kur sēdējis, man galīgi negribētos, lai viņam nāktos mani gaidīt. Tā nu mēs “izklaidējamies” servisā vēl krietnu stundu, tad mums tiek paziņots, ka nepieciešams nomainīt vēl kādu releju, kas šobrīd ir ceļā no kaimiņu pilsētas. Ko padarīsi. Izmantojam šo laiku, lai atjaunotu pārtikas krājumus un ierodamies servisā teju vienlaikus ar detaļu. Tā tiek ievietota mašīnas vēderā un beidzot varam doties ceļā. Ir jau trīs pēcpusdienā.
Līdz Soltleiksitijai mēs vairs netiksim, kā bijām iecerējuši, bet nu vismaz drusku paskriesim dienvidu virzienā. Šorīt ziņās redzējām, ka šim gadalaikam neierasti siltais laiks šodien beigsies, dodot vietu aukstajai gaisa frontei. Viss mūsu šībrīža atrašanās reģions TV ekrānā tika raksturots ar apzīmējumu “Brrrr!”.
Visa evakuēšanas un remontēšanas sāga iznākusi uz gandrīz 2000 USD, diezgan nejauki. Tomēr šodien Rafaēls ir priecīgs, jo mašīna dūc kā bitīte, atkal esam ceļā – uz jaunām tālēm. Prieks gan nav ilgs. Esam nobraukuši nepilnu stundu, kad mašīnas panelī iedegas sarkana ikona – akumulators nelādē. Tik daudz saprotu – sarkans nav bueno. Rafaēls daļēji franciski, daļēji angliski pauž savu viedokli par notiekošo, ko šeit es varētu attainot vienīgi kā pī-pī-pī-utml. Pirmajā nobrauktuvē griežam nost no ātrgaitas šosejas un zvanām servisam. Šie apgalvo, ka no jauna piestartējot, visam vajadzētu būt ok. Piestartējam, mašīna pielec un ikona ir pazudusi. Ar vieglām bažām turpinām ceļu. Pēc laiciņa ikona iedegas vēlreiz, mēs zvanām atkal. Serviss atkal mierina, ka viss būšot labi, mašīnas elektronika pielāgojoties veiktajām pārmaiņām. Mums viņu teiktais izklausās pēc muļķībām, tomēr ceram, ka tā ir taisnība. Servisa darbinieks arī apsola, ka gadījumā, ja problēma nepazudīs, viņš sameklēs risinājumu mūsu tābrīža atrašanās vietā uz firmas rēķina. Tas jau izklausās mazliet mierinošāk.
Ap sešiem vakarā griežam iekšā dīvainā kempingā, kas atrodas uzpludināta ezera krastā, pavisam tuvu lielceļam. Pārāk izvēlīgi mēs nevaram būt, jo vairums kempingu šajā gadalaikā ir slēgti un mums ir atlikusi viena gaismas stunda vakara darbiem. Tieši pēc stundas esam ar visu tikuši galā – telts ir uzcelta, vakariņas (čili, mmm) pagatavotas un paēstas, trauki nomazgāti. Un pat vēl ir drusku gaišs, esam pabraukuši atpakaļ mazliet ilgākā gaismas zonā. Rafaēls aiziet meklēt ūdeni, atgriežas bez tā, tomēr ar labām ziņām, šis kempings esot oficiāli bez maksas. Kā zināms, “free is good”, īpaši šobrīd.
15. oktobris, 86. Aļaskas road-trip diena, 347. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 344 km, kopumā 20535 km
Izdevumi (2 pers.)
| „Tālais” transports | 23 USD |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | 106 USD |
| Naktsmītnes | – |
| Izklaide | – |
| Citi | – |
| Dienas tēriņi | 129 USD |
| Road-trip kopējie tēriņi | 6890 CAN + 2450 USD |
