Neticu, ka naktī bija solītie mīnuss 7 grādi, tomēr zem nulles bija gan, vēl no rīta ūdens uz kempinga galda ir sasalis. Es savos trijos maisos gulēju kā susļiks, arī Rafaēls ir ticis pie papildu maisa un vairs nesalst. Dunkanam gan nav klājies tik labi, šis kārtīgi nosalis. Būs kaut kas jāizdomā, lai šo situāciju mainītu.
Atstājam teltis turpat un pēc brokastīm laižam parka apskates tūrē. Sākam ar iespaidīga kanjona aplūkošanu no abām upes pusēm, tad piestājam pie geizeriem. Lielākā daļa Yellowstone nacionālā parka atrodas milzīga vulkāna krāterī. Varu tikai iztēloties, kas šeit notiek zem zemes, jo daudzās vietās laužas ārā pazemes dzīvība – vārās dubļu vannas, kūp sēra avoti, šaudās geizeri. Runā, ka šī vieta uzies gaisā, tik neviens īsti nezin, kad.
Apskates tūrē sekojam padomiem, ko Dunkanam devis kāds no nejauši satiktajiem sarunu biedriem, kas 25 gadus strādājis šajā parkā par gidu. Pusdienlaikā pabraucam ārpus centrālā ceļu loka, lai apskatītu kalnu pāreju. Apkaime ir mazliet spocīga, jo šeit plosījies plašs meža ugunsgrēks. Jaunie, zaļie kociņi vēl ir pavisam nemanāmi, bet visapkārt slejas pelēkie koku stumbri.
Vakara pusē piestājam pie vienas no geizeru apskates vietām, kas atrodas lielā Yellowstone ezera krastā. Takas sākuma galā Dunkans iepaliek un kaut ko mums māj, ko mēs uztveram kā paziņojumu, lai mēs veicam visu takas garumu, viņš mazliet atpūtīsies un dosies atpakaļ. Labi. Mēs izejam taku, safotografējam apkaimi, nonākam atpakaļ pie auto un gaidām Dunkanu. Pēc 20 minūtēm saprotam, ka tomēr jāiet viņš meklēt. Vienmēr šādās situācijās drusku uztraucamies, astoņdesmit gadi tomēr nav nekāds nieks. Mazums, būs ievēlies kādā geizerī, palicis slikti ar sirdi, apmaldījies. Visticamāk, viņš vienkārši saticis kādu un iegrimis sarunā par dzīves jēgu. Šajā ceļa posmā, mūsu biežāk lietoto frāžu krājumā parādījušās trīs jaunas – “Where is Duncan?”, ko lietojam mēs ar Rafaēlu, jo Dunkans regulāri pamanās kaut kur nozust. “You are doing a great job!” ir Dunkana jaunievedums, ko viņš velta cilvēkiem gan nopietni, gan zobojoties. Mūsu savstarpējā saziņā tas, protams, notiek ķircināšanas nolūkos. Trešā ir “how much for ….?” – ja Dunkanam iepatīkas kāda cita cilvēka manta, viņš parasti pa jokam apvaicājas, cik maksātu to iegādāties. Tā viņš mūsu ceļojuma sākumā tika pie cepures ar uzrakstu “Beer police”, jo veikala darbinieks, kas to nēsājis, arī neesot kautrējies nosaukt cenu, ko parasti cilvēki tomēr nedara.
Sadalāmies ar Rafaēlu un dodamies katrs savā virzienā pa lokveida taku – satiksimies centrā vai, cerams, vietā, kur atradīsim Dunkanu. Mēs viņu atrodam turpat, kur “atstājām” – viņš izpļāpājies ar ķīniešu baru, piezvanījis sievai, tad mazliet apjucis par savu atrašanās vietu un nolēmis, ka drošākais būs mūs pagaidīt vietā, kur esam šķīrušies. Labi-ka-tā, kātojam visi kopā uz mašīnu un braucam atpakaļ uz nometni, vakars nāk virsū ar joni. Mums tomēr izdodas pagatavot vakariņas un pat paēst kopā ar krēslu.
Iestājoties tumsai, pievienojamies kaimiņam, kurš vientuļi sēž pie ugunskura un priecājas par iespēju patērzēt. Dunkanam gan viņš ne visai patīk – Perijs ir no Teksasas (pirmais grēks) un ir gados, bet Dunkans labprātāk tērzē ar jauniešiem. “Es daudz labāk klausos par sapņiem, nevis ceļu sāpēm”, viņš paskaidro. Mēs gan ar Rafaēlu esam noskaņoti viņu druku pakaitināt, tāpēc neļaujam piedalīties trauku mazgāšanā un nosūtām viņu pie kaimiņa. Kad atgriežamies, šie ir gandrīz sakāvušies, runāt par politiku ir visai trausla padarīšana. Dunkans aši vien paziņo, ka ir noguris un grib gulēt, es viņam piešķiru vienu no savām guļammaisa kārtām, salasām vēl pa kaktiem dvieļus un džemperus, cerot, ka tas palīdzēs cīņā pret aukstumu. Paši vēl paliekam pavakarēt, jo mums kaimiņš tīri labi patīk. Īpaši, kad viņš mums parāda pašbūvētu sildītāju, kas būvēts no diviem kopā saskrūvētiem puķupodiem un sveces. Internetā varot atrast konstrukciju meklējot “flower pot heater”. Jauna izdzīvošanas prasme mūs vienmēr sajūsmina.
Par šodienu vairākkārtējai labvēlei Laurai Bitei – paldies, paldies un paldies!
13. oktobris, 84. Aļaskas road-trip diena, 345. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 0 km, kopumā 20191 km
Izdevumi (2 pers.)
„Tālais” transports | – |
Pilsētas transports | – |
Proviants | – |
Naktsmītnes | 13 USD |
Izklaide | – |
Citi | – |
Dienas tēriņi | 13 USD |
Road-trip kopējie tēriņi | 6890 CAN + 2395 USD |
lindawelsa
Parks ir tik super dažāds!
Dunkans – pēc dažām dienām mani laikam sāktu kaitināt Dunkana uzvedība, jo tomēr nevar visu 100 % izbaudīt, kad kāds mazliet jāpieskata – kur aiziet, kad būs atpakaļ un, ja nav – uztraukšanās! Bet droši vien tas “nieks” atsver visu Dunkana būtību!;)
Zane Eniņa
Ceļošana ir viena liela sadzīvošanas skola, tas tiesa. Un nē, Dunkana pazušana bija drīzāk amizanta nekā kaitinoša un, protams, viņa būtība atsver visu! 🙂
Lauris
Hmmm, kaut kur pazudusi 83.diena… Vismaz ar raksta apakšā esošajām pogām operējot pie tās nonākt nevar, bet saprotu, ka tā kaut kur ir 🙂
Zane
Tā ir šeit, ielikta citā sadaļā, tāpēc nerādās secīgi: https://mugursoma.lv/2015/10/15/sesi-vardi/