Seši vārdi

Šorīt mums ir lielisks darbu sadalījums – Dunkans dodas uz kaimiņu pilsētu noīrēt auto, Rafaēls uz autoservisu – runāt par savas mašīnas kaitēm, es turpinu vārtīties pa gultu. Nu labi, ne gluži vārtīties, bet beidzot varu mierīgi apdarīt lietas, kurām nepieciešams internets.

Ap vienpadsmitiem atkal visi satiekamies – Rafaēls ziņo, ka mašīna būšot gatava vēlā pēcpusdienā, Dunkans pieripo pie moteļa ar jaunu, baltu zirgu, es metu mieru rakstīšanai un dodamies apskatīt nelielo Livingston pilsētu. Šodien ir Kolumba diena un vairums iestāžu nestrādā, tomēr atrodam kādu grāmatu veikalu un iesprūstam tajā uz stundu, īpaši lietoto grāmatu nodaļā. Rafaēls iziet no veikala ar astoņām jaunām draudzenēm, es – četrām, Dunkans – divām. Rafaēls, kā parasti, ticis pie jaunas zinātniskās fantastikas devas, Dunkans – dzejas, es iegādājos…. pati nezinu ko, esmu izvēlējusies grāmatas pēc to nosaukumiem, kas laikam raksturo manu šībrīža noskaņojumu: “Kā nokļūt mājās”, “Ceļa gals”, “Ne gluži tā, kā biju plānojis”. Iegādājos arī senu paziņu, vienu no manām mīļākajām gramatām, Aksela Muntes “Stāstu par Sanmikelu”.

Degam nepacietībā ātrāk iepazīties ar kādu no jaunieguvumiem, tāpēc atrodam klusu parku pilsētas nomalē un ielienam katrs savā stūrī – pabūt divvientulībā ar grāmatu. Pirms iegrimt kadā no garo stāstu grāmatām, iepazīstos ar “Ne gluži tā, kā biju plānojis” – tajā apkopoti memuāri sešu vārdu garumā. Jau drīz esmu tajos līdz ausīm, mani fascinē šādas idejas. Pirmajā brīdī varētu domāt, ka seši vārdi noplicina domu, it kā pastiprinot laikmeta iezīmi, kad mēs romānu vietā lasām Tviteri un ziņu virsrakstus. Tomēr, iepazīstoties ar autoru, žurnāla SMITH komandas skadrojumu, kā arī pašiem sešvārdniekiem, rodas cits iespaids. Dažreiz mūsu pasaulē ir pārāk daudz liekvārdības (ak, kurš nu būtu runājis) un iespēja domu, vai pat visu dzīvi, izteikt sešos vārdos, ir diezgan izaicinoša. Gluži kā reklāmā, kad dažu vārdu salikums citreiz ir vairāku mēnešu jautājums, bet citreiz tas atnāk piecās minūtēs.

Lai nenojauktu vārdu skaitu, un tajos ielikto domu, citēšu šeit dažus piemērus angliski, vairums no jums sapratīs, ja nu tomēr šī valoda sveša, palūdziet draugu vai googles palīdzību.
“I still make coffee for two”/Zak Nelson/
“Loved home. Left to make sure” /Adam Krefman/
“Occassionally wrong but never in doubt” /Layne Butler/
“I write stories. They come true” /Rebecca Woolf/
“The light that night was pefect” /Lara Swimmer/
“Maybe you had to be there” /Roy Blount Jr/
“Good, evil use the same font”/Arthur Harris/
“Full of tequila and bad ideas” /Buck Johnston/
“Girlfriend is pregnant, my husband said”/Shonna MacDonald/
“Nobody cared, then they did. Why?”/Chuck Klosterman/

Un tā joprojām. Vairāk par ideju var palasīt šeit: http://www.sixwordmemoirs.com/

Pēc pāris stundām dodamies atpakaļ uz autoservisu, lai uzzinātu… ka mašīna tomēr nav gatava. Mehāniķi atklājuši motorā vēl kādu kaiti, ar kuru šodienas laikā nepaspēs tikt galā. Nu tad neko, lai labo veseli, mēs mazliet pamainām plānus, pārkraujam iedzīvi Dunkana noīrētajā auto un dodamies ar to uz Yellowstone parku. Galā esam tumsā un pirmo reizi iekārtojam nometni melnā naktī. Tomēr tagad telti pazīstam tik labi, ka varam bez mazākajām problēmām to aši uzcelt lukturīšu gaismā.

12. oktobris, 83. Aļaskas road-trip diena, 344. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 0 km, kopumā 20191 km (neskaitīšu ar Dunkana mašīnu nobrauktos km)

Izdevumi (2 pers.)