Pirmā lieta, ko ieraugu atverot acis, ir milzīga balonu kaudze. Džimam nesen ir bijusi dzimšanas diena un, kad viņš visiem CS prasa vai tos likvidēt, visi, protams, saka, ka nē. Tad nu vakar baloni tika pārsviesti otrā istabas pusē, lai atbrīvotu vietu gulēšanai.
Pirmā lieta, pie kā no rīta ķeros, ir zobārsta sameklēšana. Džims laipni atļauj izmantot savu telefonu un sarunāju zobārstu Marku uz pirmdienu, 9:00.
Tad, pēc vieglām brokastīm, dodamies izbraucienā ar kajaku pa okeānu. Tas jādara pēc iespējas agri no rīta, jo okeāns ar katru brīdi top nemierīgāks. Iekāpām līcītī, pēc brīža jau esam atklātā okeānā. Kopumā okeāns ir mierīgs, vien daži viļņi, uznesdami mūs un kajaku pāris metru augstumā, no kurienes paveras lielisks skats uz apkārtni, mazliet sašūpo arī vēdera saturu. Tad, atkal pazūdam starp viļņiem un redzams nav nekas, izņemot okeāna ūdeni. Okeānā iebraucam līdz kādai bojai ar skaņas signālu, uz kuras sagūlušas jūras lauvas. Kāda lauva atpeld un ilgi riņķo ap boju, arī gribēdama pievienoties gulētājiem, bet nevar atrast sev vietu. Mes kādu laiku dreifējam ap boju, fotografējam un klausāmies dzīvnieku sarunās, līdz esam pavisam blakus. Tad Džims rosina tomēr ieturēt zināmu distanci, jo jūras lauvas arī teorētiski kož. Šis paziņojums uz mani iedarbojas un aši aizairējamies gabaliņu nostāk.
Papriecājušies par jūras lauvām, dodamies atceļā, ar acu skatu baudot priekšā redzamo Venturas pilsētu, kas iegūlusi kalnu pakājē. Atgriežoties līcītī, vēl brīdi papeldam pa kanāliem starp biezām mājām, satiekam divas meitenes kajakā, kas vizina arī suņus, un tad dodamies mājup.
Pārģērbuši slapjās drēbes, dodamies uz ķīniešu restorānu. Tur, tā kā rāda filmās, ir galdiņu ierādītāja. Tiekam pie galdiņa un dodamies izvēlēties ēdienu. Šis ir bufetes tipa restorāns – samaksā nepilnus 10 dolārus un ņem un ēd ko gribi un cik gribi. Tad nu centos nogaršot iespējami daudz ko – dažādas jūras veltes, suši, augļus un citus gardumus. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu varu atzīties, ka tai dienā vakariņas vairs neēdu, un vēl pat nākamajā rītā apetīte vēl īsti nebija ieradusies.
Pēc sātīgajām pusdienām devāmies uz netālu esošo Santa Barbaru, līdzi paņēmuši 3 velosipēdus – mums un meitenei Sonjai no Vācijas, kas arī paliks pie Džima. Un mēs nebūsim vienīgās – vakara pusē ar vilcienu atbrauks Moija, meitene no Dienvidāfrikas, kurai šeit ir jauzstājas konferencē.
Santa Barbara skaitās diezgan populāra vieta, jo te ir skaista pludmale, mīlīga pilsētele un, kas laikam piesaista gan vietējos, gan tūristus – šeit ir samēra reāla iespējamība, ka tev pa ielu pretī soļos Džeks Niklsons vai Nikola Kidmena. Viņus mēs nesatiekam, bet vācu meiteni Sonju gan, kāpjam uz velosipēdiem un dodamies izbraucienā pa veloceliņu, kas ved gar okeānu. Skati skaisti bez gala, bet pilnībā tiem nodoties neizdodas, jo ik pa laikam jāapbrauc pa celiņu klīstošie cilvēki un citi subjekti. Uzbraukuši kalnā, papriecājamies par skaisto skatu uz okeāna līci, ripojam atkal lejā un uzbraucam uz koka mola, kas stiepjas kādu gabalu okeānā. Pēc tam dodamies apskatīt pilsētu un, kalnup minoties, tiekam līdz misijas ēkai. Tur, iesprūkam uz mises pēdējām minūtēm. Šāda misijas ēka ir teju katrā pieokeāna pilsētiņā, jo tās dibinājuši spāņu misionāri.
Pēc tam mani ceļbiedri nolemj vēl turpināt ceļu augšup, bet tā kā manas plaušas nav ar mieru pārāk iespringt, tad es lēnā garā ripinos uz leju mašīnas virzienā. Pa ceļam nopērku alu, mazliet piesēžu un pabaudu gaisu, ko pumpē riepās – atmosfēru.
Ilgi gan sēdēt neiznāk, jo, lai nonāktu sarunātajā laikā pie auto, ir maziet jāpasteidzas. Lai gan ierodos dažas minūtes vēlāk, tomēr pie mašīnas esmu pirmā, apsēžos zālājā un turpinu alus tukšošanu. Pēc neilga brīža, ar saucienu “Como estas, linda”, man pievienojas kāds spāniski runājošs indivīds, kura trešais jautājums ir “tienes novio”. Mazliet papraktizējos spāniski, bet laimīgā kārtā drīz ir klāt mani ceļabiedri un varam braukt “mājās”.
Es pārsēžos pie Sonjas, bet Džims aizbrauc pakaļ Moijai. Drīz vien jau satiekamies atkal Džima mājā un vēl pēc brīža dodamies gulēt, jo visi ir saguruši pēc garās un aktīvās dienas.
