Kategorija: Jaušības

Manā dzīvē ļoti bieži notiek neizskaidrojamas sakritības. Daudzu cilvēku dzīvē tā notiek. Mani tās vienmēr ir fascinējušas, šīs nejaušības, kas droši vien nemaz nav nejaušības. Tāpēc saukšu tās par jaušībām. Var arī par likteņa aušībām. Par to šī sadaļa.

Grāmata uzsāk ceļot
Pirms ķeros pie Urugvajas brauciena, ļaujiet man pastāstīt par to, kā veicas manam nākamajam projektam – Ceļojošajai grāmatai. Lai neatkārtotos, ielikšu vien atgādinājuma saiti uz ierakstu, kā es tiku pie pašas grāmatas: http://kamzolis.com/2015/01/26/adamsu-gimenes-treileris-lidojosie-skivisi-un-vina/. Nolēmu grāmatu „nelaist tautās”, pirms tā nebūs pabijusi Antarktīdā, savā pirmajā starta vietā. Safotografēju skaistuli uz sniega fona un mazliet transformēju arī... lasīt vairāk
Kam jānotiek, notiksies jeb Pingvīna piedzimšanas jaušības
„Es mazliet priecājos, ka jūs rīt pazudīsiet no šejienes”, ar vieglu humora dzirkstelīti acīs saka mājas saimnieks Rikardo. Izrādās, ka es, ienākot mājā, taisnā ceļā esmu ieņēmusi vietu pie galda, kas ir iemīļotākā Rikardo darbavieta, kad viņš šeit uzturas. Tur nākot vislabākās idejas. O, jā. Tās nāk gan sēžot pie galda, gan guļot gultā, kas... lasīt vairāk
Draugu būšana
Mana pirmā pieturvieta Dienvidamerikā ir Ekvadoras galvaspilsēta Kito. Tā kā šajā pusē man neviena pazīstamā nav, tad ierastām rokas kustībām, sāku meklēt kādu namatēvu vai namamāti caur kaučsērfingu. Noskaidrojusi, ka Kito ir vairāk kā pieci tūkstoši potenciālo uzņēmēju, sāku pielietot filtrus – atlasu tos, kuri šai lapā bijuši nesen un tādus, kuriem ir labi rādītāji... lasīt vairāk
Atvadu pēriens
Guļu uz karstās lāvas, degunu iebāzusi dēļu šķirbā, un kāri tveru bērzu lapu pieskārienus un smaržu. Inese per kā īsts profesionālis – ar divām slotiņām kā rotaļājoties savieno gaisu un ķermeni. Šis ir mans atvadu pēriens, manu veco grēku izsvīšana. Beigās, noziedušās ar medu, sēžam uz lāvas kā divas laimīgas bites. Es Inesei aizsūtīju ziņu... lasīt vairāk
Rūsa, pelni un mēsli
Stāvu satuntulējusies šosejas malā un labā roka lēnām sāk pagurt. Lai gan starp šalli un cepuri ārā vien deguns, aukstais vējš izmato katru izdevību, lai iesprauktos gar apģērbu un piekļūtu pēc iespējas tuvāk miesai. Šodien, kad steidzos, kā par spīti neviens netur. Man mazāk kā pēc stundas sākas spāņu valodas nodarbība, bet es joprojām esmu... lasīt vairāk
Draudzība tramvajā
Esmu atgriezusies no Stānām pilnīgi un galīgi slima. Visu nakti kāsēju kā lācis un no rīta saprotu, vai lai kas – man jātiek līdz ārstam jau šodien. Ārsts ir tepat Vangažu miestā un vienā virzienā tieku aizvesta ar auto. Gan jau kaut kā lēnītēm mājās caur mežu atklumburēšu. Izsēžu garo rindu un tieku pie daktera.... lasīt vairāk
Kādas Fantas pudelītes stāsts
Atveras durvis, Rihards ieripina savu lielo ceļojumu koferi, apsēžas un noliek manā priekšā 0,5 l Fantas pudelīti. Tukšu. Parasti pēc braucieniem tieku pie kādas šokolādes vai cita kāruma, bet arī šis suvenīrs ir ar garšu. Nejaušības un sakritības, īsāk sakot, stāsta garšu. Lielbritānijas pilsētā Ņūkāstlā, pabeidzis nedēļu garo apmācību ciklu ātrāk kā parasti, Rihards jau... lasīt vairāk