Tas ir diezgan briesmīgi. Nevarēt tikt vaļā no iešanas. No vēlmes vienkārši uzlikt plecos mugursomu un doties Ceļā, neskaitot soļus un kilometrus. Camino nostaļģija? Bēgšana? Meklēšana? Ieradums? Zinu tikai to, ka pēc Camino mana būtība ir sadalījusies divās daļās – viena joprojām ir Ceļā, bet otra cenšas iejusties ikdienā, bet tai neklājas viegli. Protams, iejusties... lasīt vairāk
Kategorija: Dzīve
Es eju. No tevis pie tevis. Līdz ausu galiņiem, Neprātīgi tevī Iemīlējusies. lasīt vairāk
Beidzot ir iznācis pieķerties “parādam”- gabalam par manu dārgo. Es ļoti bieži prasu pāriem – pastāstiet, kā jūs iepazināties! Man patīk klausīties iepazīšanās stāstus. Iespējams, vēl kādam patīk. Tāpēc pastāstīšu arī mūsējo. Mums gan tikko iepazīti cilvēki parasti jautā – cik ilgi jūs esat kopā? Kāds no mums parasti pasteidzas atburkšķēt pirmais – pārāk ilgi.... lasīt vairāk
The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2012 annual report for this blog. Here’s an excerpt: 19,000 people fit into the new Barclays Center to see Jay-Z perform. This blog was viewed about 58,000 times in 2012. If it were a concert at the Barclays Center, it would take about 3 sold-out performances for that... lasīt vairāk
Tā kā Ivars Svilāns jau uzrakstīja lielisku Jaungada uzrunu (skatīt Feisbukā, patiešām iesaku visiem izlasīt), tad tādu nerakstīšu, bet tā mani rosināja atskatīties uz manu 2012. gadu. Vispār es mācos dzīvē pārāk neskatīties atpakaļ, bet gadu slieksnis ir tas brīdis, kad piestāv to darīt. Pagājušais Jaunaisgads bija, iespējams, jocīgākais no Jaungadiem. Viena draudzene ar mazo... lasīt vairāk
Konstatēju, ka gan Amerikas, gan Kaboverdes aprakstos esmu tikusi līdz pašai interesantākajai (skaistākajai, emocionālākajai) dienai attiecīgajā ceļojumā un nevaru pieķerties tās aprakstīt. Varbūt baidos atņemt tām manās atmiņās ieguvušo šarmu, varbūt nemācēt izstāstīt, transformēt todien redzētos neticamos skatus un gūto pieredzi. Lai nu kā, aizbildinājumam lieliski noder slimošana, kā arī mājas tīrīšanas, šmorēšanas un citi... lasīt vairāk
Vakardiena bija diena, kurai nebūs atstāsta un izklāsta. Es to negribu aprakstīt. Varbūt nevaru. Varbūt tas nemaz nav iespējams. Un nav vajadzīgs. Liktenis mani šūpo visai plašiem vēzieniem. Vakardienu es pavadīju slimnīcā, kopā ar cilvēku, kuram atlikušas dažas dienas. Pamatā klusējot un klātesot. Es esmu zeme. Daļa no manis ir sakopta, auglīga, tā tiek rūpīgi... lasīt vairāk
Pēc nedēļas, 6. novembrī, notiks ASV prezidenta vēlēšanas. To tuvums jūtams ielās, cilvēku sarunās un gaisā. Kamēr rakstu šo apcerējumu, pāris kilomentu attālumā, vietā, kur vakar klausījos studentu koncertu, runu sniedz viens no ASV prezidenta kandidātiem – Mits Romnijs. Šai pašā univesitātē pirms kāda laika notika arī Romnija debates ar pašreizējo prezidentu Obamu. Florida ir... lasīt vairāk
Nu jau sēdu lidmašīnā un gaidu, kad beigsies iekāpšanas process un pacelsimies gaisā, lai dotos Stambulas virzienā. Lai nokļūtu lidostā, braucu ar diviem autobusiem. Iekāpjot autobusā Dreiliņos, gāju pie vadītāja, lai nopirktu biļeti. Tā kā sabiedriskso transportu līdz šim izmantoju diezgan reti, zināju, ka biļetes cena, pērkot to kioskā vai pie vadītāja atšķiras, tomēr nebiju... lasīt vairāk
Tas man tikai šodien tā saslēdzās. Senāki un ne tik seni notikumi. Līdzīgais un atšķirīgais tajos. Vakar visu dienu biju bērēs, īsti nedomāju par globālākiem notikumiem, par to, kas ar Latviju atgadījās pirms pārdesmit gadiem. Patiesībā biju iegrimusi notikumos, kas sniedzās 1941. gadā un tā radītajās sekās. Bet pirms pārdesmit gadiem mēs braucām ar ģimeni... lasīt vairāk
