Ik pa laikam filmu vai grāmatu beigās, kas balstītas patiesos notikumos, parādās pēcvārds – filmas galvenā varone Huanita, īstajā vārdā Antoņina, tagad sasniegusi 88 gadus, dzīvo Buenosairesas nomalē, pasniedz tūristiem alu un stāsta par saviem jaunības dienu spiedzes piedzīvojumiem. Arī jūs man ik pa laikam vaicājat – kā šobrīd klājas maniem ceļā satiktajiem ļaudīm. Esmu šo jautājumu aizsūtījusi tuvākajiem ceļabiedriem un te nu īss stāsts par to, kā kuram klājas.
Dunkans
82. gadus jauno Dunkanu jūs atceraties no mana Antarktīdas piedzīvojuma, pēc tam ciemojāmies pie viņa ASV ziemeļos, bet pirms pusotra gada viņš uz mirkli iegriezās arī Latvijā, kur iebāzām šo pirtī, pielikām pie burkānu novākšanas, ievedām purvā – citiem vārdiem sakot – uzņēmām kā mīļu ciemiņu. Starp citu, pastāv iespēja, ka šogad viņš ieskries ciemos atkal. Kopš iepriekšējās ciemošanās reizes Dunkans ir turpinājis aktīvi ceļot, pamatā vienatnē, bet uz dažiem galamērķiem viņam pievienojās arī sieva. Ilgāko laiku viņš pērn pavadīja Spānijas ziemeļos, turpinot apgūt spāņu valodu. Nupat Dunkans ir atgriezies mājās Losandželosā un atvelk elpu pēc Ugandas apmeklējuma, kur palīdzēja uzstādīt saules paneļus un izveidot 3 ūdens dziļurbumus, tādējādi vairākas skolas tagad tiek pie elektrības un tīra ūdens. Pašlaik viņš plāno apmeklēt skolas ASV, lai piesaistītu līdzekļus programmas paplašināšanai.
Rafaels
Mans Antarktīdā iepazītais ceļabiedrs Rafaēls, ar kuru dalījām daudzus piedzīvojumus Dienvidamerikā, bet vēl vairāk Ziemeļamerikā, dodoties četrus ar pusi mēnešus garā “road-tripā” no Monreālas līdz Aļaskai un atpakaļ, tagad godīgi dzīvo pa mājām kopā ar draudzeni. Viņš ir mēģinājis atsākt darbu biroja vidē, bet sapratis, ka nevar vairs izturēt “corporate bullshit”, tāpēc tagad pie līdzekļiem tiek, palīdzot onkulim celtniecības biznesā.
Martins
Kolumbietis Martins, ar kuru iepazinos uz Kambodžas – Laosas robežas un kopā noceļoju gandrīz mēnesi pa Laosu, ir atgriezies mājās un strādā savā profesijā galvaspilsētā Bogotā. “Es strādāju tiesā no 8 rītā līdz 5 vakarā oficiāli, bet bieži vien netieku mājās pirms astoņiem vakarā, jo mums ir ļoti daudz darba. Dzīve šobrīd ir rutīna Lielā pilsētā”, raksta Martins. Viņš dzīvo kopā ar draudzeni un māsu, bet laiks aprunāties un ko pasākt esot tikai nedēļās nogalēs. Maijā viņš plāno doties uz Vāciju, lai turpinātu maģistrantūras studijas jurisprudencē.
Elodī
Franču meitene Elodī, ar kuru iepazinos kaučsērfojot pie argentīnieša Rikija, arī šobrīd ir mājas dzīvē. Viņa priecājas par manu vēstuli un saka, ka joprojām ar sajūsmu atceras mūsu trako kāpienu starp diviem ledājiem kopā ar vācu meiteni Lindu. Elodī dzīvo stundas attālumā no Parīzes un darbojas medicīnas tūrismā. Pēc mūsu tikšanās viņa 7 mēnešus turpinājusi ceļot ar savu draugu un tagad abi dzīvojot kopā, darba dēļ gan ceļot iznāk tikai garajās nedēļas nogalēs un atvaļinājumā. “Daļa no manis atkal vēlas doties garākā ceļojumā, bet šobrīd nekas konkrēts nav plānots. Man šķiet, es vienmēr gribēšu kaut kur doties… un man nekad nebūs gana… vai tā ir Ceļojuma Slimība?”, ar retorisku smaidu prasa Elodī un viņa nav vienīgā no ceļa draugiem, kas atzīst, ka ik pa laikam grib visu mest pie malas un doties kopā ar apputējošo mugursomu tur, kur acis rāda. Bildē Elodī (no kreisās) un Linda.
Ellena
Arī ar amerikānieti Ellenu es iepazinos Antraktīdas braucienā, bet pēc tam mūsu ceļi krustojām zem palmām Taizemē. Liktenim mūs vēl nav izdevies salikt vienā laika laivā Eiropā – Berlīnē Ellena iegriezās brīdī, kad es lidoju prom, bet Madridi pameta dienu pirms manis. Ellena ilgu laiku pavadīja Taizemē, bet šobrīd atrodas Eiropas apceļošanas tūrē, tieši šajā brīdī viņa iet Portugāles Santjago ceļu. Man it nemaz neskauž ?. Foto no Ellenas FB konta.
Esmu uzrunājusi vēl virkni ar draudziņiem, bet viņi pagaidām nav devuši nekādu ziņu par sevi, kolīdz kāds atbildēs, pievienošu viņu šajā ierakstā.
