Divi grāmatu gadījumi ar laimīgām beigām

Dzīve

Šie ir divi stāsti ar vienojošo elementu – grāmatu. Sākšu ar pirmo, savā ziņā parādu. Pērnajā pavasarī, ap Lieldienu laiku, slinki virpinot Facebook lentu, pamanīju virtuālās paziņas Ritas ašo konkursu – ja uzminēšot, kas ir krāsainie elementi bildē, varēšot dabūt tikko pagatavotu mango – klementīnu kūku uz šķīvja ar zelta maliņu. Vairāk par kūku vilina pats uzdevums – nu kas, sasodīts, tas varētu būt. Pievienoju konkursa bildi arī šeit, lai jūs saprotat, ka viegli nebija. (Foto – Rita Zālīte)

Es un vēl pulka ļaužu lika komentāru galdā visādas versijas, bet Rita tik – ne un ne. Neesot pareizi, ar katru reizi sniedzot kādu attālu patiesības norādi. Vienā brīdī saprotu, ka man vairs nav jāmin – es nevis domāju, bet zinu, kas tas ir. Uzrakstu savu atbildi un bingo – tā ir īstā!

Tā nu tieku arī pie balvas! Nākamajā dienā biju ieplānojusi apciemot vecākus Jūrmalā, bet Ritas mājvieta arī atrodas šajā pilsētā un vēl pa ceļam – viss sakrīt pavisam jauki. Kūka tiešām bija dievīga, bet, kā noprotat, ar to stāsts nebeidzas. Ciemošanās laikā uzzinu, ka Rita šobrīd dzīvo pie citas meitenes Janas, kura šķiet tā kā kaut kur redzēta. Drīz vien arī noskaidrojas kur – savulaik esam ne reizi vien satikušās PRistu pasākumos.

Vārds pa vārdam līdz uzzinu, ka paralēli PR lietām un pasniedzējas darbam, Jana arī raksta. Ne jau katru rītu tev kafiju kāds pasniedz kopā ar paša uzrakstītu grāmatu. Tad nu palūdzu Janai uz brīdi aizņemties divas viņas grāmatas – stāstu krājumu “Nenotikusi mīlestība” un romānu “Klavierkoncerts” – apsolīdama aši izlasīt un nogādāt atpakaļ. Jāteic, ka solījumu nenākas grūti turēt. Kā mājās atveru grāmatu, tā pēc x stundām aizveru. Nākamo izlasu pēc pāris dienām tādā pašā tempā. Neesmu nekāda literatūras vai kā cita kritiķe (esmu slaviķe) un negrasos sīkāk iztirzāt šo grāmatu saturu, vien varu teikt – aizraujošs laiks garantēts un man patiesi patika. Tagad Janai iznākusi jauna grāmata – stāstu krājums “Vēl viena diena”, ko neesmu vēl lasījusi, bet ir visi priekšnoteikumi ticēt, ka arī tā būs lieliska. Reku pati autore ar grāmatām savā dārzā kaut kad pērnvasar.

Tā nu Lieldienu kūkas (ne)jaušība mani iepazīstināja ar Janu Veinbergu un viņas darbiem, bet kāds cits, ne mazāk jauks atgadījums, ar citu latviešu rakstnieci – Daci Vīganti, neklātienē gan. Pirms Ziemassvētkiem krietni patukšoju savu maciņu un Zvaigznes grāmatnīcas plauktus. Berga Bazāra grāmatnīcā mani ar sarunām un padomiem laipni izklaidēja apsargs, stāstot cik viņiem labs un veiksmīgs veikals. Kādā loterijā tieši šeit esot laimēta mašīna. Gluži pie mašīnas netieku, bet janvāra vidū mani sasniedz ziņa, ka esmu laimējusi vienu no Zvaigznes dāvanu kartēm 25 eiro vērtībā. Tā nu laimīgajā grāmatnīcā tieku pie savas kartes (paldies, paldies), bet iepirkties tai brīdī nav vaļas. Vaļa sakrīt ar brīdi, kad kaimiņu grāmatnīcā Barona ielā ir pēdējās dienas izpārdošana. Tā nu neskatoties dāvinātai grāmatai vākos, pa pusei uz dullo, pa pusei klausot personāla ieteikumam, savācu krietnu grāmatu kaudzi, pārsvarā latviešu autorus. Lai arī izvēlos grāmatas, īpaši nerēķinot summas, pie kases izrādās, ka tās kopā maksā 25 eiro ar santīmiem. Veselas septiņas grāmatas! Man gluži kā otri Ziemassvētki sanākuši. Tagad tās visas rātni stāv blakus uz dīvāna atzveltnes un gaida savu kārtu tik pacietīgi, cik vien grāmatas māk gaidīt. Bet pati pirmā – Daces Vīgantes “Ledus apelsīns” – jau izgaršota un gatava kādam aizdoties.

2 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.