Kā tikt galā ar stresu?

“Tagad veiksim nelielu eksperimentu”, saka jogs Kamalrūp Sings (Kamalroop Singh). “Paņemiet savus telefonus un uzņemiet laiku, ko jums aizņems 20 elpas ierastajā ritmā.” To visi sanākušie arī cītīgi izdara. Pēc tam mēs veicam trīs dažādus (un pagalam vienkāršus) elpošanas vingrojumus, katru no tiem aptuveni 5 minūtes. Pēc tam mērījums jāatkārto. Pilnīgi visi klātesošie tagad fiksē krietni ilgāku laiku, manā gadījumā uzlabojums ir par 30%.

Kundalini jogā pranayamai jeb elpošanas vingrinājumiem tiek liela uzmanība, jo ar dažādiem elpošanas veidiem mēs varam panākt katrai situācijai nepieciešamo efektu. Elpa var nomierināt, koncentrēt, attīrīt un ko tik vēl nē. Elpa ir arī efektīvākās stresa zāles. Tieši stress ir galvenais šodienas lekcijas temats. Tā kā pēdējā laikā esmu caurkritusi vairākos pavisam vienkāršos stresa pārbaudījumos, šis ir īstais brīdis, lai atkārtotu pamatus.

“Ja jūs esat stresā, jūs pieņemat sliktus lēmumus”, saka Kamalrūps. Kā vienu no galvenajām problēmām viņš uzsver to, ka mūsu stress ir konstants. “Ja stress būtu uz īsu brīdi un mēs rīkotos atbilstoši – mestos cīņā vai bēgtu – liels ļaunums nodarīts netiktu. Bet tā kā mēs saņemam stresa signālu, bet nekādi uz to nereaģējam, kā arī esam šajā stāvoklī ilgstoši, tas rada veselu virkni veselības ķezu – garīgu un fizisku. Pirmā cieš gremošanas sistēma – stresa stāvoklī ķermenis no barības uzņem tikai enerģiju, bet ne barības vielas – kauli kļūst trauslāki, parādās anēmija, asinsspiediena un sirds problēmas, izvades funkcija tiek traucēta.”

Kamalrūps stāsta, ka mēs pārāk maz uzmanības pievēršam savam emocionālajam stāvoklim. “Bet, ja mēs jūtamies slikti, mēs bieži vien arī domājam slikti vai rīkojamies slikti. Ir ļoti grūti dzīvot ar labestības pilnu attieksmi un kaut ko dot citiem, ja pats jūties draņķīgi. Tāpēc pirmais darbs vienmēr ir tikt galā pašam ar sevi. Mums ir tik daudz laika uz šīs Zemes, cik ir, tāpēc esiet mierīgi un ļaujiet lietām nākt pie jums, nevis skrieniet tām pakaļ.”

“Mūsdienās mēs esam nolādēti ar pārlieku daudz prāta – mēs visu cenšamies izdomāt un pārdomāt, analizējam bez mitas. Tādas modernās slimības kā depresija, ekzēma, astma rodas no tā, ka mēs visu laiku esam galvā. Kā būtu, ja skolā mēs nevis piecas dienas nedēļā tikai strādātu ar prātu, bet vienu dienu vingrotu, otru strādātu dārzā, trešo kaut ko gatavotu ar rokām, bet divas atlikušās pavadītu ar prātu? Mums ir prātā balstīta identitāte, no cilvēciskām būtnēm mēs pārtopam par cilvēcisku prātu. Kur paliek sirds un ieklausīšanās tajā?

Ja mēs turam sevī negatīvo – emocijas, atmiņas, sajūtas – mēs faktiski indējam sevi. Ļaujiet tām iet. Mums ir talants no mušas uztaisīt ziloni un tad pašiem par to satraukties. Visas neatrisinātas attiecības ar cilvēkiem, naids, aizvainojums utt. ir kā ķēde ap mūsu kājām, kas neļauj pacelties augšup. Vienīgais risinājums ir piedošana – lūgt to citiem vai piedot pašam. Ir situācijas, kad tas nav iespējams tiešā veidā, nekas – to var mierīgi darīt, otram cilvēkam nezinot un klāt neesot.

Vēl kāda lieta – mēs šodien pārāk viegli padodamies, jo esam savā galvā, nevis sirdī. Kādreiz, ja kāds kļūdījās, piemēram, ko nozaga, viņam mēdza nocirst roku vai galvu. Ja tagad kāds nokļūdās attiecībās, tā mēs uzreiz šķiramies. Man bieži jautā, kāpēc es palīdzu cilvēkiem, kas ir izdarījuši kaut ko patiešām sliktu. Tāpēc, ka palīdzība viņiem nepieciešama vēl vairāk nekā citiem. Ja man kāds nodara pāri, es nekad necenšos atriebties pats, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka katrs tāpat saņem pēc nopelniem, tādi ir kosmosa likumi. Un vispār nav jēga uztraukties par to, kādi ir citi, ir jēga uztraukties tikai par to, kāds esi tu pats.

Ko mēs varam darīt ikdienā? Piekopt ikdienas laipnības praksi. Pajautāt sevi – kā es šodien varu būt laipnāks pret citiem? Un sāciet ar cilvēkiem, ar kuriem esat kopā. Piezvaniet, aprunājieties, satiecieties. Negaidiet, kad jums piezvanīs, piezvaniet paši. Esiet pirmie, kas paiet soli pretim.”

Uh. Citātu virknes beigas. Šis, protams, ir mans atstāstījums un interpretācija. Nepretendēju uz Lielo Patiesību, vien gribējās padalīties ar to, ko sadzirdēju. Faktiski viss bija dzirdēts arī iepriekš, bet ir reizes, kad tā pati informācija, mums pašiem esot citā laikā un noskaņā, atbalsojas citādi. Katrā ziņā – man šo vienkāršo atkārtojumu šobrīd ļoti vajadzēja. Ja vēl kādam noderēja – ņemiet par labu, ja nē – dzīvojiet veseli. Pasākumā praktizētos elpošanas vingrojumus mēs pildīsim nākamās nedēļas jogas nodarbībās – laipni lūgti!

P.s. Atradu arhīvos vecu bildi, kur mēs ar Kamalrūpu barojam odus pirmajā Kundalini jogas festivālā 2012. gadā.