Zakopanes burziņš

Stāsti

No rīta nodzīvojamies glaunajā viesnīcā līdz ārā mešanas brīdim – paēdam brokastis, drusku pastrādājam, drusku palaiskojamies. Norezervējam arī biļetes uz vietējo mūzikas festivālu, kur ieradušies daži labi “stāri”, kas man nevis patīk, bet patīk, patīk.

Tad sākam ceļu Zakopanes virzienā. Krakovā gan paliek vēl virkne apskates vērtu objektu, bet ceram tajos pazavērties atceļā, ja sanāks (ieskaitot Gunas pieminēto dāmu ar sermuliņu). Tiekam ārā no Krakovas korķiem un jau sākam ieskrieties, kad auto plūsmu aptur ceļu remontdarbi. Laikam jau īsā vasara visā šajā reģionā tiek izmantota vienam mērķim. Izpētījuši Waze ieteikumus, izvēlamies klusāku un garāku ceļu, kurā ir salīdzinoši mazāk uzrakta asfalta. Nu jau aiz loga redzamais top pavisam daiļš – tuvējā apkaimē pa sulīgām pļavām izmētātas brūnaļas un raibaļas, bet pie horizonta jau iezīmējas nopietni pelēkas kontūras. Graužam ķiršus, jāņogas un burkānus, dungojam līdzi troļļiem – viss ir labi!

Līdz brīdim, kad nonākam pašā Zakopanē. Mana sākotnējā doma, ka naktsmājas atradīsim uz vietas, neizskatās visai reāla. Te ir tik biezs – mašīnas, cilvēki, rati, suņi. Centrā vieni vienīgi korķi un nevienas brīvas stāvvietas. Man no šādām vietām metas klāt pumpas un panika. Beidzot atrodam vienu brīvu vietu pie Biedronkas un sākam meklēt naktsmājas sistēmās, kuras vēsta, ka šajā reģionā ir rezervēti 99% no pieejamajām mītnēm. Beigās nobalsojam par kādu namiņu 15 km no Zakopanes par visai saprātīgu naudu, godīgi sakot, pat gribas būt drusku tālāk no šī ārprāta.

Bet, ja reiz esam atbraukuši un pat noparkojušies, aizejam nelielā pastaigā pa pilsētu. Apskatām centrālās ielas, baznīcu, tirdziņu ar šejienes zaptēm, sieriem un sēnēm. Viņi marinē pat gailenes, joki tādi.

Pēc pastaigas piesēžam nomales krodziņā uz vakariņām. Ēdiens – no zupas līdz saldajam – ir patiešām garšīgs. Vēders top pilnāks un prāts mierīgāks. Un ielas nedaudz tukšākas. Līdz ar tumsu esam atraduši jauno mājvietu, saimniece mums poļu-angļu sajaukumā izstāsta saimnieciskās lietas un, izpētījuši dažādus pārgājienu maršrutus, liekamies uz auss, lai rīt beidzot dotos darīt to, kāpēc esam uz šejieni atbraukuši.

  1. gada 14. augusts, 3. diena

3 komentāru

  • Zane, piekrītu Tev poļu produktu sakarā – viss ir ļoti garšīgs un komplimentu vērts ( neminot cenu pieejamību). Mēs ar draugiem ( 12 cilvēki) pagajušajā ziemā ceļojam uz Zakopani slēpot. Tikai jaukas atmiņas par šo kūrortu, ja neesi izlutināts ar Austrijas jeb Francijas Alpiem. Mēs daudz sportojam, bet tomēr arī bija days-off, kad varējam kārtīgi izballēties un tad pirkām poļu Tatry degvīnu ( ko vēlāk atradu arī majās Vynoteka veikalā: http://vynoteka.lv/tatra-1-l ) un miksējām perfektus kokteļus. Kāds produkts vai ēdiens/dzēriens Tev palika atmiņā no turienes? Jeb ko Tu labprāt redzētu piemājas veikalu plauktos?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.