Pārbaudījums ar bērniem

Dzīve

Jāteic, ka šodienu gaidīju ar zināmām bažām, jo man bija ieplānota lekcija. Fakts, pats par sevi, nebūtu nekas neparasts, jo visādas runāšanas sanāk itin bieži, bet šodien viss bija citādāk. Man pirmo reizi bija jārunā visprasīgākās un izlikties nemākošās auditorijas – bērnu – priekšā. Bijusī kolēģe, kas citu aktivitāšu starpā strādā arī par skolotāju Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā, uzaicināja pastāstīt par ceļošanu sestās un septītās klases audzēkņiem. Kā nu kaimiņiem un labiem cilvēkiem atteiksi. Pašai jau arī bija ziņkāre paskatīties, kā šajā skolā izskatās.

Izskatās labi. Gaiteņos var apskatīt dažādu klašu radošuma izpausmes, patiešām ļoti skaisti darbi! Pusdienās var izvēlēties gaļu vai veģetāru ēdienu, kas garšoja labi, bet visvairāk man patika galda dekorācijas, kas izskatījās šādi. Jāteic, ka zināma uztraukuma rezultātā tā arī ir vienīgā bilde no skolas.

Viena no skolotājām stāstīja, ka piedalījusies 9. klašu latviešu valodas eksāmena gatavošanā, kurā skolēniem bijusi jāanalizē pāris gadus sena intervija “Sestdienā” ar mani. Bērniem esot bijis arī uzdevums sagatavot uzaicinājumu uz manu lekciju. Kad skolotājai e-pastā iekritis ielūgums uz šodienas pasākumu, viņa sākumā domājusi, ka kāds muļķojas, bet tad apjautusi, ka lekcija tiešām notiks.

Citā versijā esmu dzirdējusi stāstu, ka skolēniem eksāmenā esot bijusi jāraksta man vēstule. Būtu jau interesanti, ja kāds latviešu valodas skolotājs man atsūtītu pāris rindas, ko tad bērni rakstījuši. Pagaidām vienīgā atsauksme, ko esmu dzirdējusi – kāds skolēns vēstuli sācis ar mīļu uzrunu: “Auksti godājamā Eniņas kundze”. Nezinu, vai tas Antarktīdas vai mūsu laika apstākļu iespaidā.

Lai nu kā, bet šodienas lekcija pagāja godam (vismaz man tā šķita). Vēl nekur nebiju saņēmusi tik daudz jautājumus, par ko ļoti priecājos. Jautājumi bija interesanti un oriģināli, kas vieš cerību, ka pēc dažiem gadiem pasākumos sadaļu “vai jums ir jautājumi?” vairs nepavadīs ierasti mulsais klusums. Arī klausījās bērni ar interesi. Īpaši viens puisis. Kā viņam mirdzēja acis! Es nezinu, ko viņš dzīvē darīs tālāk, bet ar tādām acīm viņš tālu tiks, tas nu ir droši. Un arī man ir sajūta, ka bija vērts censties un braukt, ja auditorijā ir vismaz viens TĀ mirdzošs acu pāris. Ar mums viss būs kārtībā.

Pagaidām nav komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.