Riepas un fizika

Stāsti

Kopumā nakts autobusā aizritēja mierpini, izņemot tos brīžus, kad autobusam virzoties augšup pa kalnu ceļiem, priekšā sēdošajam indietim piemetās nelaba dūša. Tā viņiem te diezgan bieži gadās. Tomēr varētu uzskatīt, ka ceļš pagāja ātri un esmu gandrīz izgulējusies.

Arī Maisorā man ir sarunāta palikšanas iespēja. Izkāpusi no busa, atļaujos velorikšu, jo man pašai nav ne jausmas, kur atrodas namatēva norādītā adrese. Drusku jau ir bažas, vai nebūšu aiztransportējusi sevi tālāk no centra velti, tomēr viss ir kārtībā – Ahmeds atnāk mani sagaidīt pie mājām tuvākā tempļa. Jāteic, ka šoreiz pat bija grūti izvēlēties, kur palikt. Uz manu publisko sludinājumu atsaucās aptuveni desmit cilvēki, piedāvājot palikšanu un pilsētas izrādīšanu. Tomēr Ahmeds bija pirmais un nolēmu sekot tradicionālajiem latviešu paradumam par braukšanu un malšanu.

Kā var noprast pēc vārda, arī Ahmeds nav šejienietis. Viņa dzimtā zeme ir Jordāna un Indijā viņš nodarbojas ar zinātni, piebeidz savu phd fizikā, pētot kristālu veidošanās procesu. Uzzinājis, ka esmu drusku sagurusi no indiešu ēdiena, viņš pārdesmit minūtēs uzbur Jordānas versiju par brokastīm. Un vēl atvainojas, ka tās tādas pieticīgas šoreiz esot.

Pabarojis mani, Ahmeds pazūd uz universitāti, bet es izbaudu pāris stundas horizontāla miega. Ap divpadsmitiem dienā Ahmeds ir atpakaļ un ir gatavs uzņemties gida lomu. Viņš izsniedz man ķiveri un mēs dodamies ceļā. Atzīšos, ka pirmo reizi Indijā braucu ar ķiveri. Ahmeds saka, ka policija šeit ir ļoti piekasīga, tāpēc ķivere esot ne tikai drošībai, bet arī, lai izvairītos no liekiem jautājumiem un soda.

Pirmo mēs apciemojam lielu baznīcu, tad tieku uzvesta kalnā, no kura var apskatīt Maisoras pilsētu. Kalna galā ir templis, bet Ahmedam nav par to intereses, savukārt man ir apnicis skaidrot, kurā templī es drīkstu atrasties un kurā nē, tāpēc nemaz nemēģināt tikt tajā iekšā. Pēdējais apskates objekts ir pils. Ahmedam izdodas izlikties par indieti un tikt iekšā par 40 rūpijām, es šķiros no 200, kas ir ārzemnieku cena. Šajā cenā iekļauts arī audiogids, kas paskaidro pils telpu un priekšmetu nozīmi. Tipiski Indijai – paraudzētajā maršrutā cipari nav pēc kārtas. Kad mēģinu tomēr sekot cipariem, attopos pie izejas, neredzējusi pusi pils. Lienu atkal pāris visām barjerām un mēģinu vēlreiz. Šoreiz atrodu arī pārējās telpas, viss ir kārtībā. Pils ir patiešām krāšņa, bet to diemžēl nevaru jums parādīt, jo šeit ir aizliegts fotografēt. Ahmeds stāsta, ka īpaši iespaidīgi ēka izskatoties svētdienu vakaros, kad tiekot ieslēgtas daudzās fasādi izgaismojošās lampiņas.

Ieraudzījusi pa ceļam riepu servisu, palūdzu pieturēt pie tā. Vecākais brālis, kurš ar riepu lietām aizraujas Latvijā (www.riepucentrs.lv), ir pasūtījis apskatīt kādu Indijas amata radinieku. Jāteic, ka riepu servisi Indijā mēdz būt tikpat atšķirīgi kā viss pārējais – šis, piemēram, ir diezgan pieticīgs eksemplārs. Stipri līdzīgu redzēju arī Kodaikanal, kur puisis laboja riepas nelielā nojumītē, slimajam auto stāvot turpat ielas malā (un visiem pasažieriem sēžot salonā).

Savukārt, Kočinā, kā arī pāris citās lielajās pilsētās bija vērojami visai glauni servisi, domāju, ka tajos pieejamā aparatūra prot visādas smalkas lietas.

Paldies, bračka, par uzdevumu un lai laba jaunā sezona!

Vakara pusē dodamies māju virzienā un Ahmeds jautā, ko es gribēšot vakariņās – es varot izvēlēties visu, jebko. Atbildu, ka dikti sakārojies cūkgaļas cepetis un gaidu reakciju. Droši vien nevajag šādi jokot ar musulmaņiem, bet nevarēju atturēties. Man par vilšanos, Ahmeds sāk skaidrot, ka viņš cūkgaļu neēdot. Atraucu, ka esmu pajokojusi un esmu gatava ēst pilnīgi jebko. Finālā nopērkam dārzeņus un Halal procedūrā dzīvi beigušu vistu. Precīzāk sakot, Ahmeds nopērk. Es centos samaksāt vismaz par daļu no pārtikas, bet gandrīz tiku pie jordānieša aizvainošanas. Neko citu kā solījumu atdarīt ar to pašu, ja viņš viesosies mūsu pusē, nevarēju piedāvāt.

Vakariņu gatavošanas laikā novēroju trīs interesantas lietas. Pirmā – ja uz degošām oglēm uzliek vertikālu cauruli, tas būtiski uzlabo ogļu degšanu. Kad brīnos par to, Ahmeds tikai nosmej, ka dzīvē viss esot fizika.

Otrā – ja ļoti gribas grilēt gaļu, bet nav kur, to iespējams darīt arī iekštelpās.

Trešā ir “mērces recepte”. Blenderī sagriež trīs palielas ķiploku galviņas, tad pievieno gabalos sagrieztus trīs vārītus kartupeļus, kā arī nedaudz krējuma. To visu sablenderē vienmērīgā masā un ieliek ledusskapī atpūsties. Ēd ar grilētu gaļu un dārzeņiem. Galīgi gardi!

2017. gada 9. marts, 120. diena

Izdevumi:

Proviants – 1 eur

Transports – 2 eur

Atrakcijas – 3 eur

Kopā – 6 eur

Bilance: – 206 eur

3 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.