Mjanma: vīri svārkos, zeltvaidzes meitenes un rozā mūciņi

Stāsti

Pa ceļam uz nakts tirgu jāuzmanās no sikspārņiem, kas lido tieši sejā. Gaiss atkal ir mitrs un silts, smakas un smaržas laužas degunā no visām pusēm. Es vēl nesaprotu, kas tieši man šeit šķiet citādāks, bet Mjanma atšķiras no Āzijas valstīm, kurās sanācis pabūt līdz šim. Nez kāpēc ir sajūta, ka man šeit patiks. Pilnīgi nepamatota un kaut kur gaisā noķerama nojauta.

Rītu sāku ar Indijas vēstniecības apmeklējumu, centīšos tik pie šīs valsts vīzas. Neesmu iepriekš neko izpētījusi, tāpēc vēstniecībā uzzinu vien to, ka bija jāierodas jau ar aizpildītu iesniegumu, ko var pildīt paša spēkiem, vai par mazu un godīgu samaksu lūgt to izdarīt netālā tūrisma aģentūrā. Aizpildīšana būtu nieks, bet izdrukāšana plus fotogrāfiju iegūšana 5 x 5 cm izmērā gan ir sarežģītāks uzdevums, tāpēc dodos vien uz aģentūru. Pirms tam gan man jāapmeklē vēstniecības eksperts, kurš atzīst Latvijas pasi par gana uzticamu esam. Rīt izmēģināšu laimi vēstniecībā vēlreiz, ceru, ka neviens neprasīs noteikumos norādīto lidmašīnas atpakaļceļa biļeti, kuras man pagaidām nav.

Nākamais uzdevums ir tikt pie precīzas dolāru summas – 40 un 2 dolāriem, kas jāpievieno katra pie sava iesnieguma, norādot banknošu numurus. Mjanmā par lietojamām tiek atzītas tikai tādas dolāru banknotes, kuras izskatās kā tikko no drukātavas. Mana 100 dolāru banknote, kas ir jauna un bez bojājumiem, netiek ņemta pretī, jo bijusi pārlocīta uz pusēm. Tā, lūk! Nāksies vien mainīt kjatus. Vienā no maiņas punktiem iemainu 30 dolārus (vairāk viņiem nav), pie atlikušajiem 12 tieku kādā bankā. Tās darbinieki maiņas procesu veic svētā nopietnībā: pieprasa pases datus, tad pārskaita vienu desmit dolāru banknoti un divas viena dolāra banknotes skaitīšanas mašīnā. Divas reizes. Finālā darbinieks man izsniedz naudu kopā ar A4 kvīti par šo darījumu.

Kad vēders sāk vēstīt par pusdienlaika iestāšanos, piesēžu vienā no daudzajām šejienes ielas ēstuvēm. Palūdzu gaļu un rīsus. Tos man atnes komplektā ar dīvaina paskata zupiņu un zaļumiem. Zupa garšo diezgan labi, nedaudz atgādina mūsu skābeņu virumu. Kad esmu to izēdusi, meitene uzpilda vēl, pirms esmu paspējusi ko iebilst. Maltītes vidū manā priekšā nostājas trīs rozā mūciņi un pastiepj ziedojumu trauku. Lai nesabojātu karmu jau pirmajā dienā, iemetu nelielu banknoti un viņi apmierināti dodas prom. Pēc tam attopos, ka vajadzēja iemest 3 ar pusi dolārus – naudu, ko svešinieks vakar man veltīja. Nekas, pilna pilsēta mūkiem, gan paspēšu. Šeit nekur nemana citviet ierasto oranžo mūku ietērpu, mazie mūki un sievietes tērpjas rozā, bet gados vecāki vīri – tumši sarkanā ietērpā.

Pēc pusdienām atrisinu nākamo praktisko jautājumu – iegādājos vietējo sim karti. Joks maksā 4 eiro, bet tagad nepieciešamības gadījumā varēšu pieslēgties netam arī ārpus viesnīcām un kafejnīcām. Telefona kompānijas pārstāvis perfekti runā angliski un ir pats laipnības kalngals. Piemēram, pamanījis, ka mana ūdens pudele ir tukša, piedāvā to bez maksas uzpildīt. Tikpat pārsteidzošs ir puisis aptiekā, ar kuru mazliet aprunājos. “Latvija ir viena no Baltijas valstīm, kādreiz atradusies Padomju Savienības sastāvā”, viņš precizē, kad pasaku, no kurienes esmu. Man mute vaļā un “cepure nost”.

Laikam tieši cilvēki ir tie, kas man pagaidām Mjanmā patīk visvairāk. Laipni, sirsnīgi atbildes smaidi tavējam, mierīga sasveicināšanās, vēlēšanās palīdzēt. Biju dzirdējusi, ka pat Jangonā, kur ārzemnieki nav reta parādība, cilvēki mēdzot nekaunīgi blenzt vai raut aiz drēbēm – nekā tamlīdzīga.

Runājot par atšķirībām. Pirmā lieta, kas atbraucot visvairāk krīt acīs, ir londži – apļveida apģērba gabals, kas apsiets ap vidukli izskatās kā svārki. Redzēt tos sieviešu mugurā ir viena lieta, bet šeit tos tradicionāli nēsā arī vīrieši. Izskatās tik ērti un mīlīgi!

_dsf7946

Otra lieta – katrai otrajai sievietei uz sejas uztriepti tādi kā putekšņi. Dažām ar tiem nosmērēti vien vaigi, citām – visa seja, vēl citām arī rokas. Arī mazi bērni staigā noziedušies ar dzelteno masu, kā arī daži vīrieši. Kā man paskaidroja runātīgais aptiekārs, tā ir tanaka, kas tiek iegūta sasmalcinot tanaka koka daļas un sajaucot ar nelielu daudzumu ūdens. Uzsmērēts uz ādas, līdzeklis kalpo kā dabīgs aizsargkrēms pret sauli, kā arī padara ādu maigāku.

_dsf8003

Trešā lieta – beteles riekstu košļāšana. Vairums vīriešu, īpaši fiziskā darba darītāji, košļā šo vielu, kurai ir tonizējošs efekts. Šī tradīcija man atgādina kokas lapu košļāšanu Dienvidamerikā. No beteles košļāšanas vīru zobi ir sarkanīgi brūni, tādas ir arī visas ielu malas, kur masa regulāri tiek izspļauta. Mūsu hosteļa saimniece Nangsana stāsta, ka no beteles varot izveidoties atkarība, tāpēc ir īpaši nejauki, ka to mēdzot košļāt arī pavisam jauni puikas. Mantu var nopirkt uz katra stūra.

_dsf7947

Pēc garas pastaigas atgriežos hostelī un esmu gatava rakstu darbiem, kad Nangsana aicina mani un somieti Maliku pievienoties braucienam uz tirgu. To nu nevar laist garām. Iesākumā savācam saimnieces dēlu no skolas, tad braucam uz tirgu. Ir tik forši, kad pirmajā dienā vari iztaujāt labā angļu valodā runājošu vietējo par visām dīvainajām lietām, ko var sastapt tirgū, kā arī uzzināt īstās cenas. Finālā arī mēs ar somieti sapērkam augļus un zaļumus vakariņām. Nonākusi hostelī, palūdzu saimniecei nazi un pagatavoju salātus. Viņa ziņkārīgi noskatās uz sagrieztajiem gurķiem, tomātiem, kāpostu un avokado.. un rezultātā pagatavo ģimenei vakariņās tādus pašu salātus. Citreiz mums pašiem šķiet, ka darām kaut ko ārkārtīgi vienkāršu, bet citām kultūrām tas var izrādīties kas jauns.

Vispār šejienes saimnieki, kas hosteli atvēruši pirms nieka 40 dienām, ir ļoti īpaši cilvēki. Viņi nāk no Ķīnai tuvās Šānas provinces, tāpēc paralēli birmiešu valodai runā savā dialektā, kā arī ķīniešu un angļu valodās. Abiem ir augstākā izglītība, viņi ir salīdzinoši daudz ceļojuši, bijuši arī Eiropā. “Kad es skatos, kā mani viesi loka iekšā visu, ko es brokastīs pagatavoju, manī ir tāda apbrīna – jums ir drosme pagaršot ko pilnīgi jaunu. Kad man Itālijā vajadzēja kopā ar pastu ēst sieru, nezināju, kur no šausmām likties”, atceras Nangsana. Eh, siers….

Nangsana, kurai ir 44 gadi, stāsta, ka pirms gada, kad tikuši pie jaunas valdības, viņa pirmo reizi piedalījusies vēlēšanās. Vaicāta, vai viņai labāk patīk nosaukums Mjanma vai Birma, Nangsana stāsta, ka Mjanma, jo tas apvieno visas etniskās grupas, kas dzīvo valstī. Oficiālie avoti vēsta, ka to ir vairāk nekā 135, bet cik ir patiesībā, to esot grūti pateikt. Savukārt, Birma esot atspoguļojusi tikai vienas, lai arī vairākuma, etniskās grupas nosaukumu. Vienīgi jaunais karogs, kas no lietuviešu atšķiras vien ar toņiem un zvaigzni vidū, Nangsanai nepatīk, vecais, sarkanzilais esot bijis glītāks.

Aprakstot pirmos iespaidus Mjanmā, saņemu kādu pavisam jauku ziņu – tagad pilnīgi nevaru sagaidīt rītdienu!

2017. gada 19. janvāris, 71. diena

Izdevumi:

Naktsmītnes – 7 eur

Proviants – 5 eur

Citi – 7 eur

Kopā – 19 eur

Bilance: – 419 eur

4 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.