Atkritumi paradīzē

Stāsti

Goša ir norezervējusi izbraucienu ar laivu uz trim salām, un esmu vieglu prātu nolēmusi pievienoties. Atkal jau desmit minūtes pirms paredzētā laika klāt ir savācējautobuss, kas iesākumā mūs aizvizina līdz Sihanouk pilsētiņai. Braucot caur to, priecājos, ka palieku Otres, jo pilsēta izskatās pēc bardaka. Ir cilvēku pilns, un, par spīti svētdienai, visās malās klaudz āmuri, rūc urbji, žilbinās metināmie – šeit izskatās pēc īsta būvlaukuma.

Tiekam aiztransportēti līdz pilsētas nomalei, kur industriāla rajona vidū atrodas arī kuģu piestātne. Ieraugu mūsu kuģi un domās novaidos. Tas ir liels izpriecu kuģis, nebiju gatava šādam pavērsienam. Tā iet, ka lāga nepainteresējas par to, ko rezervē. Nu vairs neko – jābauda labākais, ko šāds brauciens var sniegt.

Kamēr gaidām rindā uz iekāpšanu, izdzirdu… latviešu valodu. Sarmīte un Andis ir atbraukuši uz savu roku atvaļinājumā. “Mēs jau nodomājām, ka tu no Latvijas”, pāris atzīst, jo pamanījuši manu Rimi maisiņu, kurā biju salikusi drēbes un maiņas apavus. Pieejot pie kuģa, seko nākamais pārsteigums – visa apkalpe runā… krieviski. Apvaicājos par labākajām vietām uz kuģa un, kad esam izbraukuši no ostas, mazliet aprunājos ar kapteini. Valērijs ir no Vladivostokas, bet nu jau sešus gadus dzīvo un strādā Kambodžā. Sākumā izmēģinājis rokus restorānu un viesnīcu biznesā, bet tagad kādu gadu vada šo kuģi, esot ar dzīvi un darbu apmierināts, kā pats saka “prosta otdihaju”. Bilde drusku miglaina, bet rekur Vaļera.

_dsf3335

Esam ļoti priecīgas tikt pie brokastīm, jo nu jau pagājušas pāris stundas kopš pamošanās, un vēderi kurkst kā negudri. Lai šķīvi un tējas krūzi uztransportētu otrajā stāvā, vajadzīgas zināmas matroža iemaņas, bet kaut kā nebūt galā tiekam. Kad esam paēduši, kuģis pietur pirmajā salā – lielajā Koh Rong, kas pilna bāru un restorānu, izskatās pēc īstas ballīšu paradīzes. Arī pludmale šeit ir jauka, cilvēki peldas, sauļojas, bauda dzīvi. Mums gan neko ilgi nesanāk šeit uzkavēties, jau pēc stundas kuģis brauc tālāk.

Neesam vēl paspējuši aizmirst brokastis, kad tiek servētas pusdienas. Ēdiens ir diezgan daudzveidīgs un garšīgs, attiecīgi izbrauciena cena – 20 USD – vairs nešķiet tik liela. Neesam pabeiguši ieturēties, kad ir klāt nākamā pieturvieta – peldēšanās un snorkelēšanas pauze pie nelielas saliņas krastiem. Tā kā kapteinis saka, ka zemūdens pasaule šeit diez ko iespaidīga nav, izlemju nelīst ūdenī ar pilno vēderu. Goša gan ielien, bet atgriezusies apstiprina šo informāciju – pati pelde esot bijusi tā neko, bet zem ūdens skats esot visai bēdīgs.

Mūsu pēdējā apstāšanās ir Koh Rong Sanloem – salīdzinoši mierīgākā salā, kur grezni namiņi mijas ar vienkāršākiem bungalo. Aizejam krietnu gabalu pa pludmali uz priekšu, bet vietu, kur varētu līst ūdenī, tā arī neatrodam. Acīmredzot, šodien ir kaut kāds krasta vējš, kas sadzinis krietnu atkritumu devu pie šīs salas krastiem. 

Visskumjākā aina ir iebraucot atpakaļ ostā – jākuģo cauri plastmasas maisiņu, pudeļu un citu peldošo atkritumu laukiem. Ja vien šejieniešiem (un tūristiem) pietiktu prāta nepiesārņot jūru, šos peldošos elementus varētu savākt ar zvejas tīkliem. Katrā ziņā mani šis piesārņojums nereāli traucē priecāties par dabas skaistumu. Cilvēki tomēr ir tik stulbi!

Līdz ar krēslu piestājam ostā, autobusi mūs aizved atpakaļ uz pilsētiņas centru, bet no turienes uz mūsu pludmali jātiek pašu spēkiem. Arī latviešu pāris paliek šajā reģionā, tāpēc apvienojamies un dodamies atpakaļ ar vienu tuktuku. Pa ceļam sāk smidzināt, bet, kad esam nonākuši galā, kārtīgi gāž. Priecājamies, ka vismaz dienas gaitā mums veicās ar laikapstākļiem.

_dsf3357

2016. gada 4. decembris, 25. diena

Izdevumi:

Nakšņošana – 5 eur

Transports – 2 eur

Proviants – 5 eur

Atrakcijas – 19 eur

Kopā – 31 eur

Bilance: – 246 eur

3 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.