Apgaismotie Budas Pnompeņā

Stāsti

Vakar sapratu, ka esmu noilgojusies pēc maizes. Jāatzīst, ka Taizemē to nemaz neredzēja, ja vien negadījās pasūtīt eiropiešu brokastis. Ieraugot Pnompeņas ielās tādus īsus franču maizes batoniņus, uzreiz nopirku divus – tagad man brokastīs ir avokado maizes. Lai noslēptu pārtiku pa nakti, ietinu to trīs maisiņos un aizsēju ar jūrnieku mezglam līdzīgu vijumu. Hostelī uz sienas ir brīdinājums par skudrām, kuras atnāks un apēdīs jebko saldu, ko atstāsiet bez uzraudzības. Pa grīdu šīs arī skraida – tādas mazas un badīgas. Maize un avokado gan nav nekas salds, bet tāpat negribas riskēt un palikt bez brokastīm.

_dsf2555

Uzēdusi eju pastaigā pa pilsētas ielām – esmu kartē atzīmējusi vietas, kuras gribu apskatīt, lēnā garā klīstu no viena objekta pie cita. Šeit atvairīt šoferus ir grūtāk nekā Taizemē, uz katra stūra tu tiec uzrunāts: “Mem/Madam, how are you today? Tuktuk, transport”.

Brienu visos tempļos pēc kārtas, ieklīstu arī muzejā, par kura ieeju izrādās bija jāmaksā 10 USD, bet diezgan ātri arī izsprūku – nav noskaņojums lasīt vai klausīties, ko nozīmē katra no 1000 šeit izstādītajām skulptūrām un ķobjiem.

Vienā no tempļiem notiek pasākums, visi tērpušies baltā un ietur svinīgu maltīti. Atļaujos apvaicāties mūkiem, vai šīs esot kāzas, bet viņš mani apgaismo, ka ne gluži. Izrādās, ceremonija ir par godu kādam vectētiņam, kas nesen pametis šo pasauli. Es varot pievienoties pusdienām, viņš saka. Nē, nē, paldies, tā tik vēl trūka, lai es svešās bērēs ielauztos. Vēl šajā templī Budas ir “apgaismoti”. Ja man tagad kāds prasīs, vai esmu redzējusi gaismiņas ap galvu, varēšu apgalvot, ka jā.

Pēc tam aizčāpoju līdz revolvera statujai, kas atrodas brīvas satiksmes iekļauta apļa vidū. Vilks, ja esmu vilkusies tādu gabalu, jātiek tak tuvumā un jānobildē. Tieku pāri ielai un tuvojos skulptūrai. Pēkšņi manā virzienā kaut kas lido. Šķiltavas. Blakus revolverim stāv kaut kāds muļķis un mētājās, tagad arī – vicina čību. Parādu, ka viņš nav īpaši gudrs, aši nobildēju elementu un lasos lapās.

_dsf2641

Kad tieku līdz centrālajam tirgum, ir pienācis pusdienlaiks. Lavierēju starp ielas ēstuvēm, līdz mani uzrunā ēdiens vienā no pannām. Sieviņa man pāris minūtēs sacep nūdeles ar gaļu, dārzeņiem un olu – maltīte gatava. Tas ir neticami, kādos ātrumos Āzijā no sagatavēm top ēdiens – lielākoties tas notiek mazāk nekā piecās minūtēs. Izskatās, ka ar savu vizīti esmu atvērusi klientu čakru un drīz vien pie šīs sieviņas visi galdi ir pilni – viņi tikko spēj cept. Vēl nopērku pāris augļus launagam – esmu nolēmusi Kambodžā “vest”  veselīgu dzīvesveidu, kas iekļauj sevī arī mazliet augļu katru dienu. Šodienas programmā – pūkaugļi un džekfruits.

Pēc pusdienām  iestājas sagurums un, tā kā hostelis ir netālu, nolemju aiziet līdz tam un drusku atvilkt elpu. Jāteic, ka klīst pa pilsētu virs + 30 grādiem, saulē, nerimstošā satiksmē – ir diezgan nogurdinoši. Kopumā Pnompeņas ielas, vismaz tās, pa kurām man gadījās paieties, nevar nosaukt par gājējiem draudzīgām. Trotuāri, ja tādi eksistē, ir aizņemti ar motorolleriem, tirgotājiem un drazu kaudzēm, ielās ir pilns ar braucamajiem. Brīžam tiešām nav, kur palikt.

Ieveļos savā gultā un sajūtos tīīīk sagurusi. Naktī nevarēju pagulēt, bet tagad acis pašas krīt ciet. Kāpēc ne. Pamostos pēc pāris stundām, kad sāk krēslot. Pilnīgi slapja. Pat guļot un nedarot neko, tu vienkārši nejēgā svīsti. Ceru, ka ar laiku ķermenis aklimatizēsies, bet pagaidām iet grūti. Bangkokā kaut kā bija vieglāk, nemaz nerunājot par Taizemes ziemeļiem.

Saņemos, ieeju dušā un nokāpju lejā parakstīt. “Tut kak tut”, atkal vakardienas austrālis parādās. Labs ir, iesākumā aizies paēst, tad pastrādās. Aizkāpjam uz netālu stūra ēstuvi un pasūtam vakariņas – ir mazliet dārgāk nekā pie tirgus sievām, bet garšo labi. Toms ir fizioterapeits no Ņūkāslas, kas šeit atrodas divu nedēļu atvaļinājumā. Arī viņš šodien visu dienu klīdis pa pilsētu un piekrīt, ka šejienes satiksmē pārvietoties ir pat grūtāk nekā Vjetnamā, kur it kā braucēju ir vairāk, bet viss notiek plūstoši. Pēc vakariņām dodos atpakaļ uz hosteli – rakstīt un svīst.

_dsf2670

  1. gada 26. novembris, 17. diena

Izdevumi:

Nakšņošana – 2 eur

Proviants – 6 eur

Citi – 8 eur

Kopā – 16  eur

Bilance: – 233 eur

Viens komentārs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.