Mēles joga

Dzīve

Tikko aizbrauca mani krievu kaučsērferi. Viņš ir no Maskavas, viņa no Smoļenskas. Abi labākajos gados, bērni izauguši. Satikušies nesen, tagad priecājas par dzīvi un viens otra sabiedrību. Pirms dažām dienām šie netīšām nopirka lētas biļetes uz Norvēģiju un tagad aizšāvās uz nedēļu turp. Aicināja līdzi, bet man vēl dažas darbu astes jāsasien.

Šodien, tērzējot ar viņiem, īpaši aizdomājos par vēl vienu brīnišķīgu ciemiņu uzņemšanas blakusefektu. Mēles jogu. Atkarībā no viesu izcelsmes, varu uzlabot angļu un krievu valodu, turpināt lauzīties spāņu mēlē vai atcerēties vācu pamatus. Kā zināms, katra valoda ir jālieto, citādāk tā sarūsē pavisam un sarunas ir augstākās kvalitātes eļļa. Tagad manu krievu valodas vārdu krājumu papildina dilles, skrūves un frēze. Sīkums, bet patīkami.

Esmu jau tajā vecumā, kad kļūst grūti nedot padomus. Ok, nosaukšu tās par pārdomām, skanēs labāk. Ja vien neesi valodu iemācījies pašā bērnībā, kamēr prāts pats uzsūc vārdus, tās apguve ir diezgan ilgs un regulārs darbs. Bet rezultāts ir tik ļoti vērtīgs. Ceļošanai, jaunas informācijas apguvei, komunikācijai. Un šodien, pateicoties interneta resursiem, aplikācijām, filmu un grāmatu pieejamībai, cilvēku pārvietošanās brīvībai – iespēju ir vairāk nekā jebkad agrāk. Piemēram, nu jau pāris mēnešus miegam pārslēdzos ar Duolingo aplikāciju – nav tik labi kā dzīvā saruna, bet sākuma līmenim ļoti noderīgi.

Galvenais, nolikt kaktā “esmu par vecu”, “man nav ķēriens uz valodām”, “man nav laika” un citus prāta mošķus. Un turpat piesliet arī perfekcionismu – “ja nevaru parunāt ideāli, nerunāšu vispār”. Labi pazīstu šo sajūtu, droši vien kājas tai aug no tām pašām bailēm kļūdīties vai bailēm tikt nosodītam. Visbiežāk, tās ir nepamatotas – cilvēki ļoti novērtē tavus pūliņus runāt viņu valodā, pat, ja tas neskan kā no klasiķu darbiem. Un, ja kāds tomēr “uzbrauc”, tad lai dodas в укроп!

Viens komentārs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.