Ceļot vienatnē

Padomi, Stāsti

Šorīt bija tas prieks paviesoties Latvijas Radio raidījumā “Kā dzīvot labāk?”, kur kopā ar citiem ceļotājiem – Kārli un Maiju – dalījāmies pieredzē par ceļošanu vienatnē (paldies, vēlreiz, par labo kompāniju). Kādā no iepriekšējiem ierakstiem noteikti esmu šai tēmai jau pieskārusies, bet tādu domas apkopojošu ierakstu tieši par ceļošanu vienatnē neatceros, tad lai nu tāds top.

Vispirms jau jāsaka, ka katram ir sava dzīve un savas izvēles. Ne visiem ir jāceļo un tiem, kas ceļo, tas jādara tādā formātā, kādā paši jūtas vislabāk – divatā, ar draugiem, ar ģimeni, ar grupu vai trupu. Ceļošanai vienatnē (kā jau visām lietām dzīvē) ir savas saules un savas ēnas puses. Manā skatījumā saule vientuļā ceļotāja smilšukastē iespīd biežāk, nekā uzlīst lietus, bet – par visu pēc kārtas.

Ja runājam par ceļošanas plusiem kompānijā, tad, manuprāt, galvenie ieguvumi ir dalīts prieks un izdevumi. Kopā var izsmieties, padalīties iespaidos un citreiz arī iekulties piedzīvojumos, kuros vienatnē “nobremzētu”. Ar izdevumiem ir tā, ka “dārgajās zemēs” cena par vienvietīgu vai divvietīgu numuru īpaši neatšķiras, tāpēc, ceļojot divatā, var biežāk atļauties baudīt privātas istabas priekšrocības, nevis burzīties hosteļos. Arī telts vieta bieži vien maksā konstantu cenu, neatkarīgi no cilvēku skaita, kas nakšņo teltī (mēdz būt arī citādāk). Un ēst gatavošana bariņā noteikti ir lētāka, nekā šmorēšana vienatnē. Road-tripā svarīgs faktors ir iespēja dalīt gan degvielu, gan stūrēšanas nogurumu un navigēšanas prieku. Un drusku mazāk bail no lāčiem un krāčiem.

Bet, kāpēc tomēr ceļošana vienatnē ir tik pievilcīga? Šeit pieci galvenie argumenti, vismaz manās acīs.

  1. Brīvība.

Ceļojot vienatnē, tu esi pilnīgi brīvs savā izvēlē – kurp doties, ko darīt, cikos celties, ko ēst? Visu dienu sēdēt jūras krastā, ja tā ir viena no jūras dienām, vai visu dienu nogalināt kilometrus, jo tā ir viena no iešanas dienām. Runāt, kad gribi un klusēt, kad gribi. Palikt vienā vietā mēnesi vai doties prom jau nākamajā rītā. Tu dzīvo pēc savām izjūtām un izjūti pēc sava ritma.

  1. Satikt cilvēkus.

Visi ceļotāji jums apliecinās, cik ļoti viegli ir iepazīties ceļā. Īpaši, ja ceļo viens. Gan ar citiem ceļotājiem, gan ar vietējiem cilvēkiem. Vairumā gadījumu līdzcilvēki, redzot, ka esi viens, aicinās pievienoties viņu galdiņam vakariņās vai pie ugunskura. Bieži vien tas būs lieliskas draudzības sākums. Un ar šādiem “jaunizceptiem draugiem” būs viegli paceļot kopā kādu laiku un salīdzinoši viegli arī šķirties, ja pēkšņi kopā būšana sāks radīt vairāk stresa nekā prieka.

  1. Būt vērīgam.

Esot kopā ar citu cilvēku, daļa uzmanība tiek veltīta šim cilvēkam – sarunājoties, domājot par dažādām praktiskām lietām. Esmu ievērojusi, ka vienatnē, ejot pa dabas takām, es vērīgāk ieklausos dabas skaņās, ieskatos augos, pamanu dzīvniekus un savas domas. Arī pilsētā – vienatnē tu esi redzīgāks, labāk ievēro māju detaļas, citus garāmgājējus, noķer smaržas un noskaņas. Jūs esat atzinuši, ka, vienatnē ceļojot, mani raksti parasti ir niansētāki un saistošāki. Tas gan saistīts arī ar faktu, ka vienatnē ir vairāk laika rakstu darbiem, kas manā gadījumā nav mazsvarīgi.

  1. Iekļaušanās.

Cilvēku satikšana var būt daļa no iekļaušanās vietējā vidē. Esot vienatnē, tu labāk un dziļāk integrējies tur, kur atrodies. Runā (vai esi spiests runāt) tās zemes vai žestu valodā, ievērot paražas, iesaistīties atrakcijās – piemēram, spontāni lēkt mugurā kādam motorollerim Āzijā.

  1. Iepazīt sevi.

Bieži vien ilga kopā būšana ar sevi nav nemaz tik vienkārša – kad paliekam tikai ar savām domām, garastāvokļiem un izjūtam, atklājas skati, kas ne vienmēr ir pievilcīgi. Ieraugi gan pērles, gan prusakus. Bet, tikai ieraugot kaut ko un apzinoties, mēs varam tikt ar to galā, jo, ja ikdienā kaut ko nepamanām, nenozīmē, ka tā tur nav (gandrīz sapinos). Tu arī kļūsti radošāks, patstāvīgāks un elastīgāks, ceļošanā sastopoties ar dažādām situācijām, ar kurām neviens cits bez tevis netiks galā. Un viss vienmēr beidzas labi, tādējādi apliecinot ļaušanās mācības nozīmīgumu. Un, man šķiet, arī Jaušībām mazliet vairāk patīk vēži vientuļnieki.

Šie galīgi nav vienīgie iemesli, kāpēc ceļošana vienatnē ir tik ļoti forša manās acīs. Un tas arī nenozīmē, ka man nepatīk ceļošana kompānijā. Abi labi! Katrā ziņā, pirms jūs izdarāt secinājumus, ka ceļošana vienatnē galīgi nav domāta jums, iesaku kaut reizi pamēģināt – varbūt šī pieredze mainīs jūsu domas. Ja ne – viss kārtībā!

_DSF7718

5 komentāru

  • Šoreiz jāsaka banālais – piekrìtu visam. Tieši brīvība pašam/-ai izvēlēties ko, kad, cik un kur ir vislabākais aspekts.

  • Tiešām, katram savs! Esmu braukusi viena, un dažkārt tas ir bijis forši, taču dažkārt ir bijušas skumjas, ka nevaru tajā dalīties ar tuvākajiem. Atceros, kad biju viena world Expo – tā gribējās ar kādu padalīties iespaidos, paraustīt aiz piedurknes – skat, re kas tur!
    Man visvairāk patīk ceļot ar draugu – ir viegli, un pielāgošanās smagums ir minimāls, jo tik ilgi jau esam bijuši kopā un pierīvējušies. Varam ilgi iet klusējot, un tas dod iespēju arī pamanīt detaļas ceļā.
    Vienīgais, jā, vienatnē ir vieglāk iepazīties ar citiem cilvēkiem 🙂

  • Rakstam pilnībā piekrītu. Ir gan plusi, gan mīnusi. Pats to esmu izbaudījis. Pēdējā laikā gan man sanāk ceļot tikai vienam, jo visi, ko pazīstu iegrimuši savās dzīvēs un piedāvājums kopā aizbraukt, piemēram, uz Nepālu, tiek saņemts ar neizpratni.

    Tad nu domās saku viņiem visiem: “Nu tad ejiet dillēs, es gan braukšu!” Un aizbraucu arī.

    Iespaidi kolosāli.

  • Apbrīnoju visus trīs VAROŠOS raidījuma viesus.
    Visvairāk tomēr fascinē vēlēšanās un spēja būt
    laimīgiem vienatnē ar sevi – šī mūsdienās
    izzūdošā kvalitāte.
    Vai tomēr visskaistākā nav tā zeme,kur tu PAŠREIZ
    atrodies? Vai zemi, ainavu u.tml. nedara pievilcīgu
    cilvēka iekšējās pasaules skaistums un tikai?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.