Atvadas no kempinga dzīves

Jūtamies Memfisu gana apskatījuši vakar, tāpēc šodien turpinām ceļu uz ziemeļiem. Vēl piestājam pie Elvisa Prestlija “Graceland”, bet, ieraugot biļešu cenas, saskatāmies.
– “Tu esi Prestlija fane?”, prasa Rafaēls un es papurinu galvu.
– “Tu?”, viņš arī papurina galvu.
Bez tālāka dialoga griežam riņķī. Droši vien Nikam Keivam vai kādai citai mūsu acīs spilgti spīdošai mūzikas zvaigznei nebūtu žēl naudas, bet atstāt vairāk nekā 70 USD, lai labāk apskatītu Elvisa Prestlija dzīves artefaktus, mums tomēr nevelk. Nezinu, varbūt lieki nožmiedzāmies.

Šodien laukā ir par kādu grādu vairāk, +18, bet ainava nepārprotami liecina par aukstāka laika klātbūtni – no rīta koku lapas ir pavisam dzeltenas, bet vakara pusē jau esam sasnieguši kokus bez lapām. “Tu neiebilsti izlaist Nešvilas apskati?”, Rafaēls vaicā. Es neiebilstu vis un, uzpildījuši degvielu Tenesī štata galvaspilsētas pievārtē, turpinām ceļu. Gribam šovakar palikt kempingā, šķiet, šajā braucienā pēdējo reizi. Tas tāpēc, ka kļūst aizvien aukstāks, gan arī tāpēc, ka drīz ceram apciemot Džoannu un Kītu, abi mīt mums pa ceļam. Par kempinga dzīves izbeigšanos ir drusku skumji, man pietrūks telts, gatavošana tumsā, trauku mazgāšana upē, ugunskurs un visi citi kempinga jaukumi.

Esam kartē noskatījuši Mamutu alu nacionālo parku kā iespējamo palikšanas vietu. Tajā iestūrējam krietnā krēslā un nopriecājamies ieraugot kempinga zīmi. Par grādiem uz paneļa gan nepriecājamies. Kad griezām nost no šosejas, termometrs rādīja +15, tagad, pusstundas laikā, temperatūra ir nokritusies līdz +9. Šeit visi koki jau ir atbrīvojušies no lapām, ceļam telti uz čaboša paklāja. Sametam bļodā pārpalikušos konservus un sveces gaismā paēdam vakariņas. Nokopjam traukus. Tā. Tumšs un auksts, ko tagad? Protams, varētu iet gulēt, bet ir seši vakarā. Rafaēls, kā parasti šādos brīžos, pazūd teltī ar grāmatu, es tomēr izvelku kompi, mēģināšu rakstīt. Pirksti salst, bet citādi ir labi – miers un klusums. Joka pēc pamēģinu pieslēgties internetam un joka pēc sanāk. Sireāli sēdēt nakts un rudens pilnā mežā un piepeši tikt pie interneta.

Klabinot šo gabalu, saņemu vienu no jaukākajiem e-pastiem pēdējā laikā, tas uzbur tik dzīvu un krāsainu ainu, ka gandrīz vai sakaunos par saviem pēdējā laika ierakstiem. Un tas arī uzdzen vēl trakāku mājās gribēšanu. Jo ir sajūtas, kuras var nodot tikai latvietis latvietim. Man pašlaik gribas klausīties cilvēkos, kas runā reti un klusi. Un tikai tad, kad tu apklusti.

p.s. Sveicieni visiem Mārtiņdienā, jo īpaši pašiem Mārtiņiem un dažam labam Mārcim!

10. novembris, 112. Aļaskas road-trip diena, 373. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 562 km, kopumā 27998 km

Izdevumi (2 pers.)