Pēdējais mēnesis

Stāsti

Tad nu tā. Šodien ir 26. oktobris un varu oficiāli paziņot, ka līdz šī ceļojuma beigām palicis ikurāti viens mēnesis. Atpakaļceļa biļetes (uz slotas) ir nopirktas un 26. novembra vakarā nosēžos Rīgas lidostā. Būšu bijusi prom vienā laidienā ilgāk nekā gadu, kas arī bija jāpierāda, jo iepriekš ceļoju ik pēc pāris mēnešiem iegriežoties mājās. Tagad varu apliecināt no citiem ceļotājiem dzirdēto apgalvojumu – ceļot bez noteikta gala termiņa ir pavisam cits smeķis. Un var pilnībā ļauties jaušībām. Es nezinu, kāds būtu bijis mans gads, ja es nebūtu Ekvadorā satikusi Amaiju, kas saknē izmainīja manu maršrutu, jo Kolumbijas vietā devos uz Peru, pēc tam lēnītēm turpinot virzīties aizvien tālāk uz dienvidiem. Un, Centrālamerikas valstu vietā ceļš aizvijās līdz Antaktīdai, bet pēc tam tikpat neplānoti tajā iekļāvās Kanāda un ASV.

Gan Antarktīda, gan daļa pārējā ceļojuma ir bijusi iespējama tikai pateicoties jums, mani mīļie lasītāji un atbalstītāji, par ko liels un apaļš paldies! Jancīgais 20 eiro projekts ir piekabinājis manam ceļojuma vilcienam vairāk nekā 3 mēnešu vagonu, varētu teikt, ka ASV un Kanādas apceļošana ir jūsu dāvana. Līdz šim esmu iespējusi piepildīt visus uzdevumus, izskatās, ka netikšu galā tikai ar vienu – dienu Kubā, jo līdz šai zemei nenonākšu, attiecīgi pārskaitīšu naudu Ilzei atpakaļ. Džouvī uzdevumu izpildīšu no mājām, bet Ingas vēlējumu ceru realizēt Kanādā. Vispār jau jūs esat bijuši ļoti maigi savās izpausmēs un lielākoties man ir bijis jāēd un jādzer 🙂 Ja nu gadījumā vēl kādam ir kāda špetna ideja padomā, dodiet ziņu, pieņemu pasūtījumus līdz 26. novembrim, tad šai idejai būs liekams punkts. Bet varbūt daudzpunkts, redzēs.

Kas attiecas uz ceļojuma dienas notikumiem, tad visu dienu braucām un braucām, vakarā pirmo reizi dabūjām griezt auto riņķī un doties atpakaļ uz tuvāko pilsētu, jo kempings bija slēgts, bet priekšā vairāk nekā 100 km bez nakšņošanas iespējām. Palikšana motelī atkal rezultējās ar apkoptu bloga lauciņu un nopirktu biļeti uz mājām. Kopš brīža, kad zinu atgriešanās datumu, vēl vairāk dīdos un gribu atpakaļ – galva pilna gan ar biznesa projektiem, gan visādām vairāk vai mazāk radošām idejām. Gribas visādus pazīstamus ģīmjus apskatīt. Un beidzot iepazīties klātienē ar jaunajiem virtuālajiem draugiem. Ceru, ka vēl nebūs sniegs un varēšu paspēt kādu lapu pagrābt, varbūt pat dobi uzrakt vai purvā sasalušu dzērveni atrast. Un kefīrs un žāvēta vistiņa un mammas dārza labumi un vispār. Drīz, drīz, drīz!

23. oktobris, 94. Aļaskas road-trip diena, 355. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 598 km, kopumā 23840 km

Izdevumi (2 pers.)

„Tālais” transports 26 USD
Pilsētas transports
Proviants 19 USD
Naktsmītnes 64 USD
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 109 USD
Road-trip kopējie tēriņi 6890 CAN + 3286 USD

6 komentāru

  • ak nē! Zane, klusi lasīju Tavu blogu. No sākuma lasīju tikai no vietas, kur Tu sāki vākt ziedojumu uz Pingvīnu zemi, pēc tam sāku lasīt visu, visu no paša sākuma, un nu … Tu saki, ka viss ir beidzies!
    Lai izdodās iecerētie plāni, atgriežoties!!!

  • Lasot šo ziņu ir pilnīgi “neloģiska” izjūta- PRIEKS,ka atgriežos (?!) mājās. 🙂
    Bet varbūt ,ka tas ir egoisms- par to ,ka viens enerģijas un labestības pilns cilvēks atgriežas Latvijā ?!
    Un- gan jau,ka lasīt būs ko šeit,jo … ticu,ka tev būs ko teikt. 🙂

  • Mjāa, ceļot bez atpakaļbiļetes var tikai tad, ja esi aizgājusi no darba vai kaut kādu citu iemeslu dēļ neesi darba attiecībās. Savā ceļojumā uz Korsiku satiku vienu džeku, kurš ceļoja ar velosipēdu 10. mēnesi un pēc 2 mēnešiem atgriezīšoties mājās. Iepriekš bija strādājis 7 gadus un krājis šim ceļojumam. Var arī tā ceļot!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.