Šodien esmu kārtīgs tūrists un braucu uz Grouse kalnu, tā esot šeit populāra apciemojuma vieta. Tā kā šodien ir sestdiena, tad visu dienu sabiedriskajā transportā var vizināties par 2,75 CAN. Tas labi, jo, lai tiktu līdz kalnam, jāizmanto vismaz trīs dažādi transporti – metro (jeb kā šeit to dēvē – SkyTrain), prāmis (jeb SeaBus) un tad autobuss parastais. Lai nonāktu augšā kalnā, jāsēžas funikulierī. Tas gan ir dārgs pēc suņa – ap 50 CAN. Tomēr šī maksa nav tikai par pacelšanos kalnā, tā augšā pieejamas dažnedažādas atrakcijas un apskates objekti.
Brīdī, kad es ierodos, notiek putnu demonstrējumi. Pa kārtai no nelieliem būrīšiem tiek izlaisti dažādi lidotāji. Paralēli var vērot gan pašu putnu, kurš ar našķiem tiek pievilināts no viena staba uz citu, kā arī pasākuma vadītāju cimdotajām rokām, kā arī klausīties par šī putna uzvedības paradumiem, diētu, ienaidniekiem un tā tālāk. Mana simpātija ir raiba pūce, kas runājas (vai lamājas) savā pūces valodā un taisa traki smieklīgas sejas izteiksmes.
Šeit augšā mežainā voljērā dzīvo arī divi grizli lāči. Šobrīd gan šie slēpjas apmeklētāju acīm, tāpēc izmantoju brīdi, lai uzbrauktu vēl vienu posmiņu augstāk. Pašā kalna galā slejas vēja ģeneratora stabs ar stikla platformu, bet, lai tiktu tur, ir jāmaksā papildus, šoreiz “nožmiedzos”. Varbūt nevajadzēja, nezinu. Katrā ziņā neko daiļas bildes no augšas nebūtu iznākušas, jo pilsēta ir vieglā dūmakā tīta.
Kad tieku atpakaļ centrālajā notikumu vietā, lāči ir modušies no diendusas un plunčājas nelielos ūdens baseinos dažus metrus no sētas. Šos lāčus es statistikā, protams, neiekļauju, jo viņi nav uz brīvām kājām. Ir pavisam cita sajūta vērot lāci aiz žoga un lāci mežā. Protams, šeit var labāk, tuvāk un mierīgāk nopētīt viņa varenos nagus un zobus, lai vēl vairāk nostiprinātu cieņu pret šiem milzu pekaiņiem.
Vēl viena populāra šejienes atrakcija ir Lumberjack šovs. Divi jaunekļi sacenšas dažādās senās kokapstrādes prasmēs – tas ietver gan darbu ar instrumentiem, gan cenšanos noturēties kājās uz baļķa ūdenī, gan kokā uzkāpšanu. Lai ar virvju un kājas āķu palīdzību tiktu augšā un lejā vertikālā koka stabā bez zariem, kas ir aptuveni 10 metrus augsts, puišiem nepieciešamas vien kādas desmit sekundes, ļoti iespaidīgs skats. Šova noslēgumā kāds kaskadieris demonstrē visādus brīnumus staba galiņā, tai skaitā, stāv uz galvas. Man izskatās, ka viņš to dara bez drošinājuma.
Vietējā kinoteātrī tiek demonstrēta filma par augu, kukaiņu un putnu simbiozi, nofilmētie tuvplāni ir fantastiski. Man tomēr nākas filmas vidū mukt prom, jo atkal tuvojas laiks, kad esam sarunājuši satikties mājās, lai dotos tālāk vakara dzīvē. Šovakar uz upes notiek latino kruīzs, Edgars turp dodas kopā ar pāris draugiem un darba kolēģiem, esmu uzaicināta pievienoties.
Visi transporti nāk kā uz pasūtījumu un nonāku Edgara dzīvesvietā ar pavisam nelielu novēlošanos. Drusku uzcērtamies un kātojam centra virzienā. Es faktiski pārvietojos teciņiem, lai tiktu līdzi Edgara garajām kājām, tāpēc esmu priecīga, kad nonākam galā. Kad visi sapulcējušies, kāpjam uz kuģa. Tas ir neliels, trīsstāvīgs braucamais. Sākam ar uzēšanu, bet, kolīdz kuģis attauvojas, uz brīdi nošķiros no pārējiem un atrodu klusu stūrīti kuģa priekšgalā, no kura vērot naksnīgo Vankūveru. Kuģis gan man uzdzen Antarktīdas atmiņas, ilgojos pēc aukstākas un klusākas vietas. Šeit tāda nespīd, tāpēc vienā brīdī metu pie malas iedzimto kautrību un pievienojos sienāžiem uz augšējā klāja. Jautrība uz kuģa ilgst stundas četras, pēc tam vakars turpinās kādā no naktsklubiem, kur var iepazīt Vankūveras gaišās un tumšās puses. Pēc šī vakara Edgars man asociēsies ar šo jancīgo skaņdarbu, kura piedziedājumu ir apguvuši arī angliski runājošie draugi.
12. septembris, 314. ceļojuma diena
Izdevumi
| „Tālais” transports | – |
| Pilsētas transports | 3 CAN |
| Proviants | 20 CAN |
| Naktsmītnes | – |
| Izklaide | 50 CAN |
| Citi | |
| Dienas tēriņi | 73 CAN |
| Ceļojuma bilance | – 1709 USD |
