Pelde un malka

Stāsti

Šorīt spriežam – doties ceļā vai palikt Atlin līdz rītdienai. Markuss apgalvo, ka šonakt būšot skaidra nakts un temperatūra nokritīšoties līdz – 2 grādiem, savukārt rīt būšot saulains un silts. Mēs ar Rafaēlu saskatāmies – telts un mīnus divi, tas neizklausās pēc labas kombinācijas. „F-it”, paliksim vēl vienu nakti zem Markusa jumta.

Kad nu šis svarīgais lēmums ir pieņemts, izbaudām lēnu rītu, darot katrs savas lietas. Vienā brīdī Markuss mani pasauc lejā uz darbnīcu, kur viņš strādā pie sava koka darbagalda uzlabošanas, pašlaik būvējot kādu detaļu, kuru lietojuši galdnieki 17. gadsimtā. Markuss pārsvarā strādā bez elektroierīču palīdzības un vairums viņa darbarīku izskatās kā no muzeja plaukta nocelti. Varu skatīties, kā viņš ar šiem antīkajiem rīkiem pārdesmit minūšu laikā izgrebj koka sānā absolūti perfektu gropi. Markuss man arī sniedz atbildes uz pāris kokapstrādes jautājumiem, kas labu laiku nomāca manu prātu. Droši vien, kad ķeršos praktiski „pie lietas”, būs vēl simts un viens jautājums, bet pagaidām viss ir skaidrs kā diena.

Apdarījuši darāmo, atkal sēžamies sarkanajā pikapā un braucam apkaimes apskates tūrē – pavērties uz Atlin pilsētiņu no augšas, tad apciemojam avotu, kurā esot labākais ūdens visā provincē. Apskatām arī pāris mājas pa ceļam, lielākā daļā no tām pieder vāciešiem, ko Markuss pazīst. Viņi vairs nav mājās, vasaras sezona ir noslēgusies un mājas savus saimniekus redzēs vien nākamajā pavasarī.

Šodien, par spīti stiprajam vējam, esmu nobriedusi solījuma izpildei – peldēties Jukonas upē. Tā kā Atlin ezers ir Jukonas upes šūpulis, laiks ir nelabs un ūdens auksts, domāju, ka Kosmosam nebūs nekas iebilstams pret šādu peldi. Iegriežam nelielā (un, protams, tukšā) kempingā, atstāju puišus ganāmies ap mašīnu un nozūdu nelielā līcītī. Ūdens patiesībā nav pārāk auksts, nepatīkamākais peldes sadaļā ir asais vējš un akmeņainā ūdens gultne. Tikusi līdz vietai, kur ir gana dziļš, iemetos uz brīdi ūdenī un tad aši tinos prom. Pēc peldes nemaz nav auksti. Jūtos dikti apmierināta ar solījuma izpildi, nebija tik traki. Markuss prasa, vai šī pelde bija kāda lasītāja pasūtījums. Izstāstām viņam par vienošanas ar Kosmosu par vējstikla nesasišanu, mērojot Dempsteru. Markuss saka, ka Rafaēlam arī jādodas iemērkties, šis spirinās pretim. Man ir gluži vienalga, kad un vai Rafaēls izveiks savu peldi, esmu savus rēķinus ar Kosmosu nokārtojusi, kas arī bija jāpierāda.

Virzoties uz māju pusi, aizrunājamies par malkas sagatavošanu ziemai. Saruna noslēdzas ar to, ka piedāvājam Markusam palīdzību. „Tiešām?”, viņš brīnās. Nu, ja reiz esam šeit un izmantojam viņa viesmīlību, kāpēc gan lai mūs neizmantotu kā darbaspēku. Domāts – darīts. Atgriežamies mājās, iekožam vieglas pusdienas, paķeram motorzāģi un laižam uz mežu. Noskatījuši sausu egli ar divām galotnēm netālu no ceļa, nogāžam to, atzarojam, sazāģējam gabalos un sakraujam pikapa piekabē. Ir tik laba sajūta izvingrināt muskuļus, darot kaut ko lietderīgu. Kad pikaps pilns līdz ūkai, pabraucam vēl mazu gabaliņu uz priekšu un papriecājamies par kalniem un ezeru vakara gaismās.

Trim cilvēkiem malkas izkraušanas procesā nav vietas, tāpēc, atstājusi puišus pie šī darba, dodos gatavot vakariņas. Šovakar galdā kartupeļu pankūkas ar aļņa gaļas mērci. Vakar, pirms došanās medībās, ciemos iegriezās Markusa kaimiņš, atstādams pagājušā gada medījumu gaļu, lai atbrīvotu saldētavu jaunajai „ražai”, tāpēc esam tikuši pie tādiem labumiem.

2. septembris, 56. Aļaskas road-trip diena, 304. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 0 km, kopumā 13862 km.

Izdevumi (CAN, 2 pers.)

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi
Road-trip kopējie tēriņi 5958 CAN + 1268 USD

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.