Pilsēta, kas pastāvēja 27 gadus

„Sasodīts, 11”, Rafaēls konstatē. Aukstumā miegs bijis tik labs, ka Rafaēls nolauzis miegā 12 stundas, es kādas 10. Aizejam līdz reģistrācijas būdai un apvaicājamies, vai maģiskā kārtā nav atbrīvojusies kāda vieta šonakt šajā kempingā, bet vīrs krata galvu – nē, viss ir rezervēts. Atvainojamies par aizgulēšanos (teorētiski jāpazūd no šejienes līdz 11), bet mums tiek atļauts mierīgi sapakoties, paēst brokastis un ieiet dušā.

Pārbraucam uz daudz lielāku kempingu kilometru tālāk, tur ar vietām problēmu nav, atrodam savējo un, Rafaēla vārdiem runājot, atkal uzinstalējam telti un esam gatavi slavenākā Kanādas nacionālā parka Banff apskatei. Netālu no mūsu naktsmītnes ved ainavisks ceļš, kura malā ieraugām norādes par vēsturisku vietu. Izrādās, šeit kādreiz bijusi Albertas provinces modernākā pilsēta Bankhead, kuras rašanās iemesli bija vietējā kalna bagātīgie ogļu resursi. Raktuvēs strādāja 300 vīru, bet kopā ar viņu ģimenēm un citiem iedzīvotājiem, kopējais cilvēku skaits pilsētā bija 900. Iesākumā valdība neiebilda, drīzāk pat atbalstīja resursu iegūšanu nacionālā parka teritorijā, jo ienākumi palīdzēja uzturēt un paplašināt nacionālos parkus, kuri tolaik nebija diez ko plaši apmeklēti. Arī sabiedrība nesaskatīja tajā neko nosodāmu. Līdz 1930. gadam uztvere bija mainījusies uz nacionālie parki vairāk tika uztverti kā vieta, kur resursi jāsaglabā, nevis jāiznīcina, attiecīgi valdība pavēlēja raktuves slēgt un pilsētu likvidēt. Tā pastāvēja nieka 27 gadus. Daudzas mājas tika pārvietotas, bet ēkas, kuras nevarēja pārvietot, tika demontētas. Tagad šajā vietā par bijušo spozmi liecina vien ogļu kalni, dažas iekārtu detaļas un pāris ēku drupas. Takas malā izvietotie uzraksti vēsta aizliegumu ēst šejienes zaļos draugus, jo tie joprojām var saturēt kancerogēnas vielas. Žēl gan, jo takas malās zeļ lekni rabarberu krūmi, sārtojas meža zemenes un kārdina apšu kundziņš.

Tālāk mūsu ceļš ved Banff pilsētiņas virzienā, pa ceļam vēl piestājam ainaviskā vietā apēst vakardienas salātu pārpalikumus. Mūsu rosīšanos rūpīgi uzmana Kolumbijas zemes vāvere (vismaz Rafaēls apgalvo, ka tā sauc šos zvēriņus) un, lai arī savvaļas dzīvniekus barot nav labi, šī vāvere izskatās pēc īstas ēdiena izdīkšanas profesionāles un, kad pametu šai gurķa ripiņu, viņa glīti to satver priekšķepās un apmierinātu sejas izteiksi notiesā turpat mūsu acu priekšā.

Banff pilsētas nomalē atrodas vieta, ko sauc „Ala un baseins” – šeit gan var tikai aplūkot termālo ūdeņu baseinus. Peldēties tajos varēja līdz pat 1992. gadam, bet tad parka vadība nolēma tos slēgt. Āra baseins tika slēgts vēl agrāk, jo piesārņojuma līmenis tajā pārsniedzis visas normas. Tagad termālajos ūdeņos, kuru aprite zemes dzīlēs notiekot pat 50 gadus, laiski peldas vien vietējo gliemežu suga, kas sastopama tikai šajā vietā. Arī krietnas alas vidū atrodas termālais baseins, kuru var apskatīt un arī apostīt, kas gan nav visai tīkams process, jo šejienes ūdeņi ir īpaši bagāti ar sēru.

Vēl izmetam nelielu lociņu pa pastaigu taku gar upes krastu – arī šīs upes ūdeņus minerāli iekrāsojuši tādā tonī, ka pat negribas ticēt, ka dabā kaut kas tāds eksistē. Apskatām Bow upes ūdenskritumu un tā apkaimi – burvīgi skati, patiešām. Pieturam arī pie ir ķīniešu draudzības apliecinājuma – puķu-ūdenskritumu dārza. Puķes ir krāšņas bez gala, bet no ūdens nav ne vēsts. Nez, vai tāpēc, ka ķīnieši kaut ko ne līdz galam izbūvējuši, vai vienkārši šobrīd nav sezona. Atpakaļceļā mazliet pastaigājam pa pašu pilsētu, tā, kā jau mūs brīdināja, ir tūristiem pārpilna. Pilsētā esot 8000 pamatiedzīvotāji, bet ik gadu to apmeklē 4 miljoni tūristu.

Atgriežamies nometnē un ķeramies pie vakariņām, šovakar mums būs pavisam ekskluzīva maltīte – bizona gaļā ar lēcām. Es tieku galā ar vienkāršāko, lēcu sadaļu, Rafaēls sacep sīpolus, ķiplokus, tomātu un malto bizona gaļu. Bizona gaļa nedaudz atgādina liellopu, bet garša ir izteiktāka un, jāatzīst, tagad mēs tīri labi saprotam, kāpēc indiāņi medīja šos dzīvniekus. Visu laiku ir sajūta, ka tūlīt, tūlīt sāks gāzt, tomēr lietus protas un velta mums vien pāris lāses. Nomazgājam traukus un, tā kā vēl ir gaišs, iegrimstam katrs savos rakstu darbos.

24. jūlijs, 16. Aļaskas road-trip diena, 264. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 43 km, kopumā 5227 km.

Izdevumi (CAN, 2. pers)