Lai arī dušas atrodas otrā pasaules malā, aizkātojam līdz tām un nomazgājamies – tik labi stāvēt ūdenī un nedomāt par laiku, šejienes dušas ir bez maksas. Brokastīs uzvārām katrs sava stila kafiju un nograužam vienu lavaša plātni ar vakardienas lēcu sautējuma pārpalikumu. Tad, sametuši iedzīvi mašīnā, braucam uz netālo Thunder Bay pilsētu.
Pa ceļam piestājam Terija Foksa memoriālā. Viņš slavens ar to, ka 1980. gadā, par spīti faktam, ka vēža dēļ zaudējis vienu kāju, Fokss veica skrējienu cauri Kanādai ar protēzi, lai vāktu līdzekļus vēža izpētei. Viņš skrēja 143 dienas, kopumā pieveicot 5373 km, līdz netālu no šīs vietas slimība atgriezās un viņš bija spiests pārtraukt skrējienu. Terijs Fokss nomira dažus mēnešus vēlāk 23. gadu vecumā, bet dēļ šī skrējiena viņš ir nacionālais Kanādas varonis, saņēmis daudzus nozīmīgus valsts apbalvojumus un vēl šodien viņa vārds palīdz piesaistīt līdzekļus vēža pētniecībai.
Tā kā līdz šim esam nakšņojuši kempingos, kur lāga nebija pieejama elektrība, nemaz nerunājot par internetu, tad steidzu izmantot pirmo iespēju tikt pie interneta un ielikt vismaz vienu raksta galu, lai jūs nedomātu, ka mani jau lāči apēduši. Aši iemetu aci e-pastos un soctīklos, lai secinātu, ka „tur ārā” viss joprojām pa vecam un dodamies tālāk. Šodien ir svētdiena un salīdzinoši lielā pilsēta ir kā izmirusi. Mums gan izdodas atrisināt vienu no manām „problēmām” – nopērkam akumulatorus un lādētāju GPSam, kura iepriekšējās baterijas bija pamanījušās atstiept pekas.
Mūsu nākamais pieturas punkts ir pilsētas nomalē esošais Fort William vēstures parks-muzejs, kas no 1803. – 1821. gadam bija „North West Company” centrālais birojs un nozīmīgs preču apmaiņas centrs. Tirgoņi no Monreālas ceļoja šurp 6 nedēļas ar laivām, lai piegādātu Eiropiešu preces, aptuveni tikpat ilgi vietējie iedzīvotāji īrās no otras puses ar zvērādām. Fort William tika veikta preču apmaiņa, šeit bija pieejamas vienīgais ārsts reģionā, te zēla sociālā dzīve. Šodien labā stāvoklī apskatāmas 42 vēsturiskas ēkas, teju visas iespējams apmeklēt un uzzināt ko vairāk par tās lomu un kopējo vietas vēsturi. Var klausīties kokgriezēja un kalēja stāstos, aprunāties ar meistaru, kas joprojām pēc antīkām metodēm būvē bērzu tāšu kanoe, uzzināt par musketēm un citiem seniem ieročiem, apskatīt slimnīcu, aptieku, senā daktera rīku klāstu. Pamatā šeit nodarbināti jaunieši ap 20 gadiem, viņi visi ar aizrautību pilda sava vēsturiskā varoņa lomu. Mēs esam tieši laikā uz nelielu izrādi, kur šķīst dzirksteles un šauj lielgabals.
Šeit ir tik interesanti, ka pavadām pusi dienas – ap četriem pēcpusdienā mūsu vēderu kurkstēšana pārmāc pārējo interesi un, konstatējuši, ka šeit ir ēstūzis, nolemjam pārmaiņas pēc ieturēties „ārpus mājas”. Kamēr ēdam, sadzirdam citas skaņas – tālumā ducina pērkons un top aizvien tumšāks. Ātri samaksājam un laižamies lapās. Līdz mašīnai tiekam, vieglu lietus lāšu pavadīti, bet, kad izbraucam uz ceļa, sāk gāzt.
Iesākumā domājam, ka lietus būs atcēlis netālo Kakabeka ūdenskrituma apskates plānu, bet, nonākot tā tuvumā, atkal krīt vien pāris lāses, tāpēc raušamies vien laukā no auto un ejam apskatīt krītošo ūdeni. Nav gluži Igvasu, bet tāpat iespaidīgi – safotografējam objektu un laižam tālāk. Pa ceļam iebraucam jaunā laika zonā, šeit ir par stundu agrāks, kā arī šķērsojam plakātu, kurš vēsta, ka kopš šīs vietas visas straumes ietek Ziemeļu Ledus okeānā.
Šovakar, pēc trim kempinga naktīm, esam nolēmuši gulēt zem jumta. Galvenais iemesls šim lēmumam ir lietainais laiks, man arī gribas tikt pie interneta un elektrības. Pievakarē iestūrējam Fort Frances pilsētā un paliekam pirmajā ceļmalas motelī. Šķiet, motelī es nakšņoju pirmo reizi dzīvē. Istaba pat ir glaunāka nekā es biju iedomājusies – te ir divas platas gultas, TV, ledusskapis, duša, viss kā nākas. Nolikuši mantas, dodamies pastaigā gar ūdens malu. Otrpus upei redzama ASV, par to liecina liels uzraksts „US customs”. Izkustinājuši kājas, nopērkam benzīntankā našķus vakariņām, atgriežamies motelī un ielienam katrs savās nodarbēs – es rakstu, Rafaēls lasa. Man izdodas apstrādāt divu dienu materiālus ar bildēm, tad nogurums ņem virsroku. Tas ir arī iemesls, kāpēc izdaru kaut ko pagalam muļķīgu – aizmirstu pārkopēt lielāko daļu šodienas fotogrāfiju, kas atradās jaunā kameras folderī un noformatēju SD karti. Malacis. Un šodien Fort William man izdevās tik skaistas bildes – vēsturiskās koka ēkas uz negaisa melno mākoņu fona, tāda škrobe. Žēlojos Rafaēlam, bet šis tik parausta plecus – kas gan ir vienas dienas bildes. Tad nu aizņemos tās dažas, ko Rafaēls ir uzņēmis, ņemiet par labu. Šitā man gadās pirmo reizi un ceru, ka arī pēdējo.
12. jūlijs, 4. Aļaskas road-trip diena, 252. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 464 km, kopumā 2098 km.
Izdevumi (CAN, 2. pers)
| „Tālais” transports | 67 CAN |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | 57 CAN |
| Naktsmītnes | 90 CAN |
| Izklaide | 31 CAN |
| Citi | – |
| Dienas tēriņi | 245 CAN |
| Road-trip kopējie tēriņi | 715 CAN |
