4. jūlijs

Stāsti

„Priecīgu 4. jūliju!”, mums novēl pirmais garāmgājēju pāris, kad raušamies ārā no mašīnām. Šodien esam atbraukuši līdz pilsētai, lai apskatītos, kā amerikāņi svin Neatkarības dienu. Visvairāk izmaiņas var vērot cilvēku apģērbā – kleitas, krekli, šorti, matu rotājumi, krelles – šķiet, ASV zvaigznes un strīpas radušas visneierastākos veidus kā ielauzties cilvēku vizuālajā tēlā. Un ne tikai – gandrīz teju katram duksim ap kaklu zvaigžņu lenta. Arī mājas neatpaliek – karogi un citi rotājumi ir visās malās. No rīta bijusi parāde, kuru mēs gan neredzējām, tagad pa ielu klīst vientuļa žirafe, gulbis un zivs.

Lielākā cilvēku drūzma ir stadionā, kur notiek tirdziņš un dažādas atrakcijas. Viena no centrālajām ir omāru sacensības. Pēc signāla seši omāri tiek ielikti katrs savā ūdens renē un tas, kurš pirmais tiks līdz otram galam, būs uzvarētājs. Iesākumā visi omāra stāv uz vietas kā apdulluši un nedara neko. Tad, gaviļu pavadīts, viens sāk kustēties. Tad cits uzņem pavisam ātru tempu un šķiet, ka uzvarētājs ir skaidrs, bet īsi pirms finiša šis apstājas un sāk čāpot atpakaļgaitā. Cits censonis tā nedara un pēc pāris minūtēm ir nonācis galā.

Kad esam gana redzējuši svētkus, dodamies uz piknika vietu netālu no okeāna, kur piesēst un notiesāt pusdienas. Man jau atkal šī ļoti civilizētā pieeja šķiet mazliet neierasta, bet no otras puses – kāpēc ne. Atceļā vēl piestājam pāris vietās, lai papriecātos par okeānu, tad atgriežamies kempingā.

Mums ir izdevies noēst lielāko daļu pārtikas, tāpēc zēni aizbrauc iepirkties. Mēs pirmo reizi pa šīm dienām paliekam ar Ženiju divatā un varam aprunāties. Man ir sajūta, ka viņai bija vajadzīgs mazliet laiks, lai no malas pavērotu, kas es esmu par jocīgu putnu, kas tagad ceļo ar viņas brāli. Bet, šķiet, ka pēc nelielas aprunāšanās par patversmes dzīvniekiem, biznesu un dzīves jēgu, esam lēnām saradušas.

Puiši atgriežas ar kukurūzu, desiņām un alus bundžiņām, kas par godu Neatkarības dienai, arī ir karoga strīpām rotātas. Vēl mēs nobaudām arī sidru, kuram ir ļoti skaista etiķete. Saku, ka man šis attēls atgādina kāršu spēli Magic the Gathering. DžīEs paskatās uz mani ciešāk – „Tu spēlē MTG?”. Ai, nu kādreiz spēlēju, ne jau tā, ka ļoti labi, bet lielos vilcienos saprotu, par ko stāsts. Nākamo stundu mēs pavadām diskutējot par dekiem, krīčeriem, enčantmentiem un visiem citiem mošķiem, kuru nosaukums es pat nemēģināšu latviskot.

Šis ir mūsu pēdējais vakars (un 4. jūlijs), tāpēc puiši ir apņēmības pilni radīt lielāko ugunskuru, ko šis kempings ir pieredzējis. Ārpus metāla barjeras pagales netiek, bet augstumā tiek krautas dažādas skulptūras. Pēc brīža esam spiesti pavirzīties pāris metrus tālāk, uguns karsē pēc pilnas programmas. Aizejot līdz labierīcībām, kas atrodas gabaliņu tālāk, mūsu apmetni var nekļūdīgi atpazīt pa gabalu. Kamēr ugunskurs vēl nebija ieguvis šī brīža apmērus, garām brauca parka reindžeri un ugunsdzēsēji. Ja viņi parādīsies atkal, vienojamies ar nopietnām sejām teikt, ka uguns ir par godu 4. jūlijam – mēs arī svinam!

4. jūlijs, 244. ceļojuma diena

Izdevumi

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 20 USD
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas bilance 20 USD
Ceļojuma bilance – 1655 USD

Viens komentārs

  • Dabas skati jau nu aizraujoši.
    Jāatzīst, ka visā visumā mūsējie – Baltijas vīrieši (tie, kuri ir cīnītāji par labāku dzīvi) ir iedvesmojošāki 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.