Pēc brokastīm Gerions izmanto iespēju padarboties internetā no mana datora, bet mēs ar Taisu dodamies Sukres atvadu vizītē, gribam apskatīt vel pāris šejienes muzejus. Tomēr esam izvēlējušās gaužām nepiemērotu laiku – tie visi tieši šobrīd ir ciet dēļ siestas, nākas samierināties ar ēku sabildēšanu no ārpuses. Mums ļauj uz piecām minūtēm iešmaukt modernās mākslas muzejā, tas gan nav diez ko moderns.
Atgriežamies hostelī, sapakojam somas un dodamies ceļā uz Potosi pilsētu, kas slavena ar sudraba raktuvēm. Piedzīvojumu garšas labad esam iecerējuši stopēt. Atkal par nepilnu dolāru no galviņas paņemam taksometru, kas mūs izved ārpus pilsētas un izlaiž ceļa malā, kas ved Potosi virzienā. Izvelkam šilti un sākam stopēt. Es smejos, ka mēs droši vien ietaupīsim kādus 20 bolivianio (3 USD) katrs. Pēc īsa brīža nāk autobuss un, aši apspriedušies, nolemjam to apturēt un noskaidrot, cik maksā biļete. Kā tad, tieši 20 boliviano. Saskatāmies, nē, gribam pamēģināt stopēt. Sakām šoferim, ka, paldies, bet nebrauksim. 15 bolivino, atskan piedāvājums. Atkal saskatāmies un pakratām galvu, mēs tiešām gribam stopēt. Maza pauze. Labi, 10 boliviano, braucam! Šis nu ir piedāvājums, no kura nevaram atteikties. Trīs stundu brauciens par 1,50 USD! Lecam iekšā, ieņemam aizmugurējo sēdekli un priecājamies par mūsu „cūkas laimi”. Kalnu skati brīnišķīgi, lēnām sāk līt un aiz loga parādās krāšņa varavīksne.
Saulrietā esam sasnieguši Potosi pilsētu, autoostā iesēžamies nelielā pilsētas busiņā un, palūguši šoferim mūs izlaist netālu no hosteļa, atslābstam sēdekļos un vērojam pilsētu. Tā ir kā pretstats Sukrei. Tumša, ar šaurām ielām, uz kurām pilnā spēkā norit tirdzniecība, transporta ņudzeklis. Nepilnus piecus kilometrus braucam vairāk nekā stundu. Beidzot šoferis mums norāda, ka jākāpj ārā. Apkraujamies ar somām un ejam meklēt hosteli. Prasām padomu vietējiem, bet viņiem ir katram sava teorija par to, kur tas atrodas. Pēc vairāku bezjēdzīgu loku izmešanas beidzot atrodam hosteli – tas izskatās pilnīgi citādāk nekā tā fotogrāfija internetā. Atviegloti nometam somas un piereģistrējamies. Nav nekāds prieks un līksme ar smagajām mugursomām klīst 4000 metru augstumā.
Internetā jau priekšā ziņa no Olafa, puišu trijotne ieradusies pirms kādas stundas, pašlaik ēd vakariņas picērijā un aicina mūs pievienoties, ko arī darām. No picērijas taisnā ceļā stūrējam atpakaļ uz hosteli – ārā ir +3 grādi, esam nosaluši ne pa jokam. Hosteļa virtuvē uzvārām kokas koka lapu tēju ar medu un citronu – tā labi noder cīņai gan pret aukstumu, gan augstumu.
26. maijs, 204. ceļojuma diena
Izdevumi:
| „Tālais” transports | 2 USD |
| Pilsētas transports | 1 USD |
| Proviants | 9 USD |
| Naktsmītnes | 8 USD |
| Izklaide | – |
| Citi | – |
| Dienas bilance | 20 USD |
| Ceļojuma bilance | – 869 USD |
