Tur, kur mājo pingvīni un dievs

Stāsti

Paldies. Ja es varētu uzrakstīt kaut ko lielāku par šo vārdu, uzrakstītu. PALDIES.

Pirms šī brauciena kāda draudzene, kas jau bija pabijusi Baltajā kontinentā, atsūtīja man praktiskus padomus, bet visvairāk no viņas ziņas man palika prātā pēdējais teikums: “Ja kaut kur virs zemes dzīvo dievs, tad tas ir tieši tur.”

Bezgalīgi sniega un ledus lauki, kuriem jāiztur vētras untumi. Tirkīza aisbergi ar slēptiem nolūkiem. Roņi ar žēlīgām acīm un asiem zobiem. Vaļu sacīkstes ar kuģi. Albatrosi milzu knābjiem un spārniem.

PINGVĪNI. Pa vienam un milzu kolonijās. Lieli un mazi. Ar zilām acīm un zeltainām krūtīm. Tu sēdi okeāna krastā un pingvīni nāk pie tevis, sit ar knābi pa zābakiem un cenšas nospert somu.

Tu klausies pasaules zinošākajos speciālistos, kas dzīvojuši Dienvidpolā un ar slēpēm šķērsojuši Ziemeļpolu. Neticami satikšanās un izdzīvošanas stāsti par tiem, kas mēģināja nokļūt pasaules galos pirmie. Un arī tie, kas beidzas ar klusumu.

Radara kustīgās ēnas ir vienīgās, kas ir starp tevi un zvaigznēm, kad tu nakts vidū apgulies uz augšējā kuģa klāja un netici, kas tik īsā laikā ir noticis. Tālumā parādās Buenosairosas ugunis un tu pirmo reizi izelpo.

Paldies.

f

23 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.