Smailes ar ledāju šallēm

Stāsti

Nakts autobusā paiet neticami ātri, septiņos no rīta mūs sagaida spilgti sarkanas debesis virs El Chalten. Dodos meklēt naktsmājas, bet vēl ir pārāk agrs, normāli cilvēki guļ. Pabāžu degunu vietās, kur ir gaisma, bet tur viss ir jau aizņemts. Jau sāku noskaņoties uz telts nakti, bet otrā pilsētas galā atrodu hosteli, kur ir palikšanas iespējas par saprātīgu cenu. Visu rītu cīnos ar internetu, kas šajā pilsētā ir neticami lēns, lai atrisinātu kādu Pingvīna jautājumu, kuru vēlāk iztirzāšu sīkāk. Neticamā kārtā man atkal izdodas atrast vienu eņģeli un pagaidām izskatās, ka „lietas kārtojas”. Priecīgā noskaņojumā atgriežos savā hostelī, samaksāju par naktsmājām un izdīcu iespēju ieiet dušā pirms „check-in” sākuma, tad kāpju busiņā un braucu uz pārgājiena sākuma punktu. Tur var nonākt arī kājām pa citu taku, bet ir jau vēls un šādi es ietaupīšu vienu no augšupkāpieniem, kā arī turpceļu un atpakaļceļu mērošu pa dažādiem maršrutiem.

Sākumā diena ir samākusies un ik pa laikam ierodas lietus-biedētājs. Tas ir tāds lietus, kas nopilina piecus pilienus, liek uzvilkt pretlietus jaku un, kolīdz tu to izdari, šis aizmūk prom. Bet, ja jaka netiek uzvilka, viņš turpina biedēt, kamēr pārliecinās, ka mērķis sasniegts un jaka mugurā – tā kā labāk to uzvilkt pēc iespējas ātrāk.

Pirmais ceļa posms vijas caur mežainu apvidu, kura skaistākais skats ir Balto akmeņu ledājs. Jo tālāk uz dienvidiem dodos, jo iespaidīgākas kalnu ainavas paveras. Šķiet, ka šajā nacionālajā parkā, teju katrs kalns apmetis ap kaklu zilganu ledāja šalli. Pēc pāris stundām nonāku krustcelēs – tur sākas stāvs kāpiens augšup. Tas nav viegls, bet tomēr nav salīdzināms ne ar lietaino kāpienu Tronador, ne ar vējaino Cerro Castillo. Jau krietnā pēcpusdienā esmu pieveikusi kalnu un varu baudīt kāpiena augļus – skatu uz viņa majestāti Fitz Roy virsotni un citām mazākām smaiļu māsām. Un, neiztrūkstošo zilo lagūnu pie ledāja kājām.

Tad lēnām rāpjos atpakaļ uz ciematu, kas atrodas 10 km attālumā. Pusceļā satieku Sofiju, franču meiteni, kura ieradās sērfot pie Rikija brīdī, kad devos prom. Pļāpādamas turpinām ceļu kopā un, nonākušas lejā, sarunājam gatavot vakariņas kopā. Lai pagatavotu makaronus ar dārzeņiem, nākas mazliet pacīnīties. Lielā hosteļa virtuve ir cilvēku pilna – jāvienojas ar kaimiņiem par katru nazi, šķīvi un katliņu. Mēs tomēr pa abām veiksmīgi tiekam galā ar šo uzdevumu un beigās vēl uzaicinām puisi, kuram atņēmām katliņu, vakariņot pie mūsu galdiņa. Tā izrādās laba ideja, jo ASV izcelsmes Londonā dzīvojošajam finanšu analītiķim Spenseram ir laba humora izjūta un sarkanvīna pudele. Pavadījuši visai jautru vakaru, dodamies katrs uz savu istabiņu.

Izrādās, ka mēs ar Spenseru esam vienā istabiņā. Mēģinām uzvesties klusu, jo ir mazliet pēc 11 un daži istabas biedri jau guļ. Pieklājības pēc apvaicājos, vai Spensers nepretendē uz dušu, viņš mazliet pabrīnās par manu vēlmi veikt šo higiēnas procedūru tik vēlu. Bet tā kā neizdarīju to pirms vakariņām, citas izvēles nav – negribu līst baltajos palagos putekļainām kājām. Kamēr dušojos, dzirdu dīvainas skaņas, man šķiet, ka kāds nevar aizvērt istabiņas ārdurvis. Kad nāku laukā no dušas, saprotu, ka tās ir nevis ārdurvis, bet gan iepretim esošās tualetes durvis, Spensers pamanījies iesprūst mazmājiņā. Tieši šajā brīdī viņam ar blīkšķi izdodas tik laukā. Mēs saskatāmies un nevaram apvaldīt smieklu lēkmi. Ja istabas biedri nebija pamodušies no dušas skaņām vai Spensera dauzīšanās, tad tagad viņi pilnīgi noteikti ir augšā. Mazliet vainīgi, bet joprojām klusi zvaigājot, ielienam zem segām. Šķiet izslēdzos pēc minūtes – šonakt jāizguļas par divām naktīm.

14. februāris, 102. diena

Izdevumi:

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 4 USD
Naktsmītnes 14 USD
Izklaide 8 USD
Citi
Dienas bilance 26 USD
Ceļojuma bilance – 765 USD

3 komentāru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.