Nekaunīgais pingvīns

Stāsti

Sociālajos tīklos „panesusies” diskusija, par to, ka daudz jēdzīgāk ir naudu ziedot slimiem un izsalkušiem bērniem, nevis manam Pingvīnprojektam. Zināt, ko es par to domāju? Tieši to pašu. Ja kādam, paskatoties uz 43 eiro, ir jāizvēlas – bērni vai pingvīns, dodiet bērniem! Dodiet suņiem, dodiet sirmgalvjiem, dodiet kaimiņiem! Man šķiet, ka to domu izlasīju kādā no daudzajiem komentāriem, bet, ja mans projekts būs radījis rezonansi, kuras rezultātā kāds patiešām noziedos bērniem, tam jau būs jēga.

Arī tiem, kas manā projektā meklē „dziļāku jēgu”, varu atbildēt – tādas nav! Neesmu to slēpusi nevienu brīdi – jā, tā ir neprātīga, egoistiska (variet turpināt) ideja – es vienkārši gribu nokļūt Antarktīdā un mans šībrīža ceļošanas budžets to īsti nepavelk. Nopelni naudu un tad ceļo. Pamatā jau es to arī daru. Tomēr savā ziņā šo blogu uztveru kā darbu un domāju, ka lielākā daļa cilvēku, kas mani atbalsta, dara to nevis dēļ manām skaistajām acīm, bet gan dēļ tām stundām, kuras „strādāju” kā fotogrāfs vai rakstnieks, lai sagatavotu kādu no līdz šim tapušajiem 460 ierakstiem. Par palīdzēšanu citiem. Tie, kam jāzina – zina.

Diezgan bieži lasu arī vārdu „ubagošana” un „diedelēšana”. Nezinu. Man ienāca prātā arī doma uzlikt uz galda savu slimības vēsturi, no sērijas, tāpat jau ilgi nenovilkšu, palīdziet pirms atliekšanās piepildīt sapni, otrreiz dzīvē es vairs līdz šejienei nenonākšu. Bet tad tā gan būtu iežēlināšana. Man dzīvē labāk patīk priecīgas lietas, tāpēc izvēlējos, manuprāt, humorīgu un jestru pieeju (tā nav arī balstīta uz faktiem, kamēr rakstīju, ienācās vēl komentāri). Ja kādam tā tāda nešķiet, piedodiet (un paši vainīgi).

Ir pagājusi diennakts, kopš idejas palaišanas tautās. Šajā laikā esmu raudājusi divreiz. Vienreiz, lasot visus komentārus, biju aizmirsusi, cik biezai ādai jābūt, lai kontaktētos ar plašo Latvijas internetpubliku. Zinu, jūs jau man rakstāt, neņem pierē, es tiešām cenšos, bet pagaidām slikti sanāk. Otro reizi raudāju, kad man atrakstīja nepazīstams cilvēks, atzina, ka viņa gads sācies pagalam draņķīgi un arī finansiāli slikti, bet tāpēc viņš ar ģimeni grib veltīt 50 dolārus, lai kādam tas sāktos labi un ar liela sapņa piepildīšanu. Es divas reizes centos viņu atrunāt no naudas veltīšanas man, bet vakarā tāpat ieraudzīju viņa vārdu savā kontā. Lūdzu, nedariet tā. Ja jums 50 USD ir liela nauda, lūdzu nedodiet to man. Šis nav dzīvības un nāves jautājums, citi ir. Es pat neprasu maizei, es prasu izklaidei.

Jāteic, dabūju arī kārtīgi izsmieties. Laikam visvairāk par Ērika Stendzenieka komentāru – „Darīts. Februārī bērni uz roltoniem”. Tiešām paldies, Ērik. Man īstenībā patika arī Cehs.lv pieeja. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad mani un Ceha ceļi krustojās, šoreiz bija pagadījies jēdzīgāks autors ar labāku humora izpratni.

Vispār šo ierakstu biju plānojusi kā „atskaiti” par idejas attīstību pirmajā diennaktī, bet tomēr nevarēju atturēties no „personiskā un subjektīvā” viedokļa paušanas, jo pati tomēr esmu šo jezgu sacēlusi. Tātad. Pirmajā diennaktī operācijai atsaukušies 22 cilvēki un manā kontā ir iekrituši 913,43 EUR (ieskaitītās summas mazliet variē abos virzienos). Paldies, man šķiet, ka tas ir daudz! Vienlaikus apzinos, ka pirmajās dienās varu cerēt uz vislielāko atsaucību un, jo vairāk beigām tuvosies saraksts, jo grūtāk būs. Ar šo ierakstu Feisbukā cilvēki dalījušies 943 reizes (atvainojos par ētera piespamošanu), Twitterī 47, bet Draugos – 6.

Patīkams blakusefekts „operācijai” ir arī bloga statistika – vakar tas sasniedza vēsturē lielāko uninālo lietotāju skaitu vienā dienā – 3840, arī skatījumi bija vēsturē labākie 10 720, bet tas nav tālu no dažām citām dienām, kad tiek publicēts kāds raksts, kas jums iet pie sirds. „Views per page” gan tika nograuts no pēdējā laikā ierastajiem 30 līdz nepilniem 3.

Noslēgumā – LIELS paldies visiem, kas atbalsta morāli un fiziski. Pārējiem – lai jums dzīvē izdodas piepildīt savējos sapņus!

Un atvadīties šoreiz gribu ar Imanta Ziedoņa dzejoli „Nekaunība”.

Man reizēm ļoti kauns,
Reizēm — nemaz nav kauna.
Reizēm man ļoti patīk
Ubagu pauna.

Ieeju mājā, saku:
— Vai jūs nevarētu man dot
Maizi? Varbūt kādu piciņu sviesta.
Pabarot. —

Man nemaz nav kauna,
Ja man prasa: — Kā tā drīkst —
Klīst bez darba tāds dūšīgs cilvēks,
Jauns vēl un veselīgs.

— Vai tad jums nevajag, — es saku,
— Jokdarus, ākstus?
Dvēselei vajag, — es saku,
— Arī svētos rakstus.

No manis jūsu dārzā
Tā peonija staro.
No manis tās skumjas
Vakaros pļavās garo.
Par maizi — jūs visi,
Bet kas par ziediem karo?
Un tāpēc — vai jums grūti,
Ja mani jāpabaro?

Ja jūs gribat savai maizei
Mazliet smaržas klāt —
Vai jūs nevarat mani
Pacienāt?

p.s. Pa dienu pie datora nebūšu. Džouvī vedīs meitenes ekskursijā.

55 komentāru

  • Hei sveicieni no sendienām! Priecājos par to ko dari un novēlu izturību internetpublikas priekšā. Lai sapņi piepildās!:)

  • Vaivai, pačīkstēji, ka vajag biezu ādu, bet secinājumus tā arī neizdarīji, kā arī tā arī neatbildēji uz jautājumu kāpēc nestrādā un nenopelni pati.
    Pāris gadus atpakaļ bija tāds pirmais Latvijas ubags, kurš uztaisīja mājaslapu tikai vienam mērķim, diedelēt naudu, jo to neviens te vēl nebija darījis. Tikai daži zināja, ka īstenībā šīs ir Ārkārtīgi turīgs cilvēks, kurš ķer tautu uz muļķi. Un diemžēl 22 ziedotāji ar teju 1000 eur norāda, ka mūsu tauta nav palikusi gudrāka.

    • Kas tiem ļautiņiem par paradumu – neinteresē, neizprot, bet mēģina savu viedoklīti papaust. Kurš jums ko personīgi prasa? Kurš diedelē? Pieejot lietai ar šādu loģiku diedelē ikviens – pārdevējs tirgū, kinoteātra īpašnieks, restorāna saimnieks, avīzes redaktors, utt.

    • Reiz viens gudrs vīrs man teica: “Savu viedokli var uzrakstīt uz papīra, sarullēt, un zebrai zem astes…” Tas neattiecas tikai uz Tevi, bet uz visiem. Situācija ir viena, redzējumi un viedokļi daudz un neviens no viņiem nebūs objektīvs. Nav vērts lieki klabināt, bet veiksmes novēlējums vienmēr nāks par labu.
      Ak, jā… Un vēl man reiz tas vīrs teica: “Ja Tev neviens neprasa, paturi savu viedokli pie sevis”…

  • Sapnis ir lai viņu izsapņotu,kurš teica kādā veidā tev jāpiepilda sapnis? Citi sapņo visu mūžu…citi rīkojas…citiem nav vispār sapņa..tāpat kā mērķis dzīvē…galvenais ir rezultāts..novēlu,lai izdodas

  • GetWork, Tevī runā skaudība. Zane, laid gar ausīm. :))) Un tie 22 ziedotāji ir nevis “muļķi”, bet gan cilvēki ir lielu sirdi.

  • Diemžēl nepārliecina. Ja jau tas ir tik liels sapnis, kur problēma mazliet pastrādāt un iekrāt? Paņem kaut kredītu! Bet nē, labāk esi gatava no sevis atdot daļu pašcieņas, paciest īslaicīgu kritiku un uzrakstīt dažas rindas.
    Ir ziedota nauda tiem, kam to tiešām vajag, ir atbalstītas idejas, kuras nes kaut kādu labumu sabiedrībai vai vismaz kādai sab. grupai, bet te, ja godīgi, redzama bezkaunīga un dabūt (sasniegt sapni) īpaši neiespringstot.

    • Zane ir daudz un smagi strādājusi, smagi slimojusi un tagad piepilda sapni – daudz ceļo! Un viņai to patiešām vajag!
      Mīļie kritizētāji, labāk palasiet Zanes bloga ierakstus, apskatiet bildes! Tā uzņemsiet pozitīvu enerģiju, kuras jums, iespējams, pietrūkst tik ļoti, ka noteikti gribas no negatīvu uzrakstīt!

      • Es arī esmu ceļojusi un mans sapnis ir apceļot vēl dažas vietas, bet mūžam neiedomātos tam prasīt līdzekļus kādam no malas. Man ceļojuma apraksti un jūsmošana tajps, izraisa emocijas, kas tuvas nullei, jo man ir mani iespaidi par katru vietu un laimīgi varu nevis lasīt un jūsmot, bet aizbraukt un priecāties. Tur jau arī slēpjas tas sāls-pašam sasniegt. Ja tev ir divas kājas, divas rokas, galva uz pleciem un nav mirstamas diagnozes, nekas nedeg-kārpies un izpildi savu sapni pats. Var lūgt naktsmājas vai citu palīdzību līdzekļu optimizēšanai, bet nu piedod, atvaino 5000 par nokļūšanu galamērķī… bez komentāriem…

      • Lieliska atbilde uz komentāru, kur komentētaja izsaka savu viedokli! Spriežot pēdz šādiem tekstiem, paši, laikam, ne uz ko vairāk nav spējīgi kā tikai prasīt citiem palīdzet. Lūk, foršs D-amerikas razklads, neviens nevienam naudu neprasīja, paši par saviem līdzekļiem ceļoja- http://uzlatinameriku.blogspot.com/

      • Kristīne, vārdus man no mutes izņēmi! Tieši to pašu gribēju teikt – uzreiz redzams, ka Katrīna nav izlasījusi nevienu no supergaršīgajiem Zanes bloga ierakstiem, bet lien te komentāros ar savu vienīgo gudrību.

    • Kas tas ir strādāt? Kāds rezultāts? Kurš teica, ka Zane nestrādā? un gala beigās viņa tev no mutes kumosu rauj laukā? Tu nekad par izklaidi nemaksā? alkoholu nelieto un uz muļķīgu soporta klubu veikt to pašu ko mājās var paveikt neej? Tu varbūt Jēzus?

    • Tu saki “diemžēl nepārliecina”- man vispār neizskatās, ka Zane te mēģinātu Tevi vai mani vai kādu citu “pārliecināt” viņai tomēr to naudu pārskaitīt. Es pārskaitīt naudu Zanei nevaru, bet tas arī viss. Dzīvoju tālāk relaksēti. Tas, kas mani ļoti pārsteidz, ka tik daudzus cilvēkus šāds aicinājums ir tā satraucis.

    • Katrīna: “Katram Savs”, ir tik jauki redzēt ka kāds nav aizmirsis, ka kredītu utml laikmetā joprojām var gluži vienkārši paprasīt. Paldies Zanei par šo atgādinājumu.

  • 50 lieku zaļo man nav un šoreiz neatbalstīšu (kaut nebūtu nekas pretī atbalstīt), bet no sirds aplaudēju idejai un drosmei. Turies! Visu cieņu, un lai viss izdodas!

  • Jau vakar gribēju rakstīt, ka ceļu uz tavu blogu beidzot ir atraduši Delfu komentētāji :). Bet re kā, šodien arī paši Delfi velta rakstu! Tagad tu esi pa īstam slavena un tiem, kuri vakar iemina taciņu, šodien droši ka pievienosies vēl kāds bariņš 🙂 http://turismagids.delfi.lv/es-celoju/latviete-socialajos-tiklos-ludz-naudu-celojumam-uz-antarktidu.d?id=45477094

    P.S. – Ziedonis vienmēr kā kulaks uz acs, izrādās, viņš visu zinājis jau agrāk!

  • Pirmā mana ideja arī bija – kādēļ kādam jādod izklaidei. es te smagi strādāju, nav laika izrauties. Bet īstenībā jāpriecājas par citiem . Ceru, ka tev izdosies, un ceru, ka izdosies mums visiem izrauties no ikdienas rutīnas un mainīt kaut ko mūsu dzīvēs. Un ceru kādreiz arī aizbraukt pie pingvīniņiem 🙂

  • Regulāri sekoja Zanes ierakstiem, patiesībā tos gaidu ar nepacietību, jo esmu priecīga katru dienu būt vismaz 10min D-Amerikā! Zanes rakstu valoda ir ļoti viegli lasāma, ar humora piesitienu un realitāti atainojoša, nevis tikai viss skaisti un pūkaini!

    Pirmo reizi izlasot Antarktīdas ierakstu biju patīkami pārsteigta par šo ideju! Nevienu mirkli tā nešķita kā ubagošana vai vēlme sūtīt cilvēku pastrādāt (ak Tu dieniņ, kuram nav skaidrs, ka Zane ir krietni strādājusi visus gadus, lai būtu tur, kur viņa tagad ir). Cilvēkam ir izvēle – ziedot naudu bērniem, atbalstīt dažādus soc.projektus vai vienkārši uzdāvināt naudu kāda sapņa piepildīšanai. Nevienu nespiež skaitīt naudu kontā, tā ir labā griba atbalstīt sapni. Arī pieaugušajiem (ne tikai bērniem!) ir sapņi. Un citus tie iedvesmo, uzrunā un iespējams pavirza tuvāk savu sapņu īstenošanai.

    Latviešiem patīk čīkstēt, nolamāt, parādīt ar pirkstu, bet vajag biežāk iemācīties priecāties par citiem, kas dzīvo saskaņā ar sevi, ”ražo” interesantas idejas savu (jā, savu!) sapņu īstenošanai un dzīvo laimīga cilvēka dzīvi bez stereotipiem par karjeras kāpnēm, ģimenes dzīves modeli!

    Priecātos, ja Zanei izdotos piepildīt šo sapni! Ko man tas dos? Iedvesmu un prieku par cilvēku, kurš dzīvo tā kā vēlas dzīvot!
    Jā, varu atrast i-netā ntās bildes, aprakstus un vēl sazin ko… bet man Zanes piedzīvojums liksies personīgāks un iedvesmojošāks kā piem. wikipēdijas ieraksts.
    Priecājos, ka šis nav nekāds mārketinga projekts, kur visās malās ir banneri un tikai doma, kā un kur no tā visa gūt labumu! Kurš var un vēlas – atbalsta Zani.

    Gaidīšu ziņas no tālā kontinenta! Ticu, ka izdosies!

    • Gluzhi ka es pati sho butu rakstijusi!!!! Perfekti pateikts, pilniba piekritu!!! Lai veicas, Zane!!!!! Turu ikskus, lai pingvinprojekts realizejas 🙂

  • Zanīt, Dievs dod tev nedzirdēt skauģus, bet iegūt – draugus! Turies un neklausies latviešos kuriem papildus daudzajām labajām īpašībām ir arī dažas, kurās viņi pārspēj citas tautas – skaudība, pamācīšana – kā jādzīvo PAREIZI un tā varētu turpināt. Piepildi savus sapņus un baudi dzīvi. Laiks mums katram ir dots vienāds – 24 stundas, kā mēs katrs to izmantojam – ir mūsu pašu darīšana. Lai izdodās:)

  • Wow, malacis! – mana pirmā doma, šodien izlasot par Zani! Un es ar interesi palasīju par taviem pārējiem ceļojumiem.
    Zane, neņem pierē interneta rējējus! Viņiem vienkārši skauž, pelēki un nenovīdīgi ļautiņi ar devīzi – ja man nav, lai nevienam nav. Bez humora izjūtas 🙁
    Par tādiem cilvēkiem filmas netaisa 🙂
    Iedomājies, kā šo pasākumu uzņemtu Spānijas vai Itālijas publika!
    Tev ir super idejas, neparasta pieeja dzīvei, es tevi apbrīnoju, saku no sirds! Lūdzu, mīļā, neļauj sevi skumdināt skauğiem, tev nav jātaisnojas un jāskaidro. Tev svarīgi ir tie, kas saprot!

  • Nu, neķer kreņķi, Zaņuk, par visgudrajiem padomdevējiem! Lai miers ar viņiem. Un tev labs prāts:) Mana artava pie tevis nonāks februārī, kad svētku cirstie budžeta robi mazināsies.Ilgāku laiku dzīvojoties pa Upeslejām, bija iespēja veikt vērtību revīziju. Jo grūtāk elpot, jo vieglāk atbilďēt uz galvenajiem dzīves jautājumiem. Un tas, ko Tu dari, palīdz ticēt, ka viss ir iespējams. Kāpēc gan, lai nepateiktos Tev par to?

  • Zane, lai Tev izdodas! Lai Dullajam Daukam izdodas aizbraukt, kur jūra ar debesīm un pingvīniem satiekas un uzrakstīt iedvesmojošu rakstu par to! Sliktākajā gadījumā, Tavam blogam būs vienkārši izdevusies ideāla reklāma un arī tas ir daudz!

  • Latvju tautas reakcija manī saduļķoja asinis un parasto atturēšanos nomainīja vēlme izpausties 🙂
    Hallloooo?! Jums kādas problēmas?
    Mans mazs ieteikums visiem tiem, kuri šausmās sastingst dzirdot par Zanes ideju kā aizceļot pie pingvīniem – esiet klusi….. cssss…. skaļi ne vārda….. neejiet tais kamzoļos un delfos un cehos….. css…. jo jūs mazāk par šo lietu uztrauksieties, jo mazāk apkārtējo cilvēku par to Zani uzzinās un mazāk būs tādu, kas pusdienās roltonus ēdīs! Bert jūs kā tādi muļķīši -m reklamējat un reklamējat, bez maksas rozā krokodīļa kostīmā pa centru staigājat ar plakātu rokā 🙂 Kā saka, dari ko darīdams apdomā galu!

    ps
    Un tagad skauģi jums kādu 1/2 gadu es silti ieteiktu neapmeklēt visādus tur soc.tīklus un portālus, nedod Dievs trāpīsiet uz bildi, kur Zane ar pingvīnu nobildējusies!!!!! Kuņģa čūlas saasinājums k’;a likts būs klāt!

  • Man tava ideja patīk, normals Crowdfunding piemers Latvijā. Tad ko visi šie skeptiķi (kas varu saderēt, ka nemaz tik naski katru dienu slimiem bērniem naudu neziedo) saka par to, ka pasaulē tūkstošiem cilvēku “prasa” naudu filmām un pat daorspēlēm? Citi ar nepacietību gaida datorspēles iznākšanu un tādēļ noziedo tai, citi ar tādu pašu nepacietību – tavus bloga ierakstus. Cilvēki, uztveriet to kā biznesu! Tad jau sponsoru meklēšana, piemēram, teātra izrādei vai jebkādam citam kultūras projektam ir tāda pati ubagošana.. miljoniem cilvēku pasaulē noteikti, ka neinteresē un nevajag to, bet ir tie, kam interesē.

    Es ļoti labi saprotu to, ka tu, Zane, apraudājies no tā vajprāta, ko reizēm cilvēki gāž virsū. Es pati esmu kultūras producente un tik labi pazīstu to sajūtu, ka slikto tev katrs pateiks, jo to, nez kādēļ, katrs ir kaut ka mistiski deleģējis sev par pienākumu (kaut nu mēs būtu tik nadzīgi uz citu savu pienākumu izpildi), bet to labo neviens nesaka, jo uztver par pašsaprotamu. Man tā biezā āda nav uzaugusi jau kadus 6 gadus nozarē strādājot – sāp tāpat. Bet nevajag ādu, jo citadi mēs vairs jūtīgi neuztversim visu to skaisto un labo. Es mācos tagad koncentrēties uz tiem, kas man pasaka konstruktīvu un labu kritiku vai izceļ labo, dari tu tāpat. Lai būtu atsvars tiem bļāvējiem – še tev mans komentārs (un daudzi citi, ko tavi atbalstītaji ir rakstījuši iepriekš), lasi šos un iedvesmojies! Lai tev veicas!

    P.S. Visvairāk kliedz tie, kas paši savus sapņus necenšas piepildīt! 🙂

  • Malacis! Es Tevi atbalstu no visas sirds! Nelasi tos kaku komentārus- tādu, kam skauž, vienmēr ir daudz. Lai Tev izdodas sasniegt savu mērķi!
    Katrs pats var izvēlēties, kam atdot savu naudu! Un trakas idejas ir tās, kuru dēļ ir vērts dzīvot 🙂

  • Izklāstīju savu viedokli blogā: http://www.koronevskis.lv/raksti/2015/01/21/operacija-pingvins-izaicinajums-un-atzinas/
    Visi esam pieauguši cilvēki, katrs pats var izlemt, komentēt, izteikt viedokli, bet pieklājība ir jāievēro. Šobrīd delfu komentāru līmenis, slēpjoties zem dažādiem vārdiem, bet sajūta, ka nāk no vienas mutes. Es labprāt gribētu redzēt vairāk komentārus, kuros paši parādītu reālus savus darbus, savus panākumus, pirms brukt virsū citiem.

    • Pirmkārt, neesmu manījis, ka komentētāji kādam būtu prasījuši naudu savas iegribas izpildīšanai, tāpēc komentārs par savu darbu parādīšanu ir nevietā. Otrkārt, ja es kaut kam tādam prasītu naudu, es, vismaz, pacenstos nodefinēt ta mēŗķi un to labumu, ko iegūs pārējie un tie, kuri to naudu pārskaitīs. Kāds augstāk piesauca crowdfunding un priekšapmaksu par spēlēm – tikai vienīgā atšķirība tādos gadījumos ir – tu saņem pretī produktu/preci, ko varēsi patērēt. kaut lai tā ir datorspēle, kāda starpība, bet tu saņemsi iespēju to lietot. Bet šajā gadījumā? Ieraksti blogā? Bildes? To var atrast arī citviet internetā. Vai manī mīt skaudība? Protams, ka nē – esmu pietiekoši ceļojis un savus braucienus finansēju pats, ja nevaru – nebraucu tagad, bet strādaju, lai to mēŗķi sasniegtu, ja ir tik liela vēlme. Ja kāds ieies veikalā un pateiks pārdevejam – uzsauc man šo, man vienkārši gribas šo preci – ar ko tas atšķiras no Zanes situācijas? Manuprāt, ka ne ar ko. Līdz ar to, ja reiz tāds lūgums ir izteikts publiski, lai rēķinās, ka viedokļi būs dažādi un nebūs tikai sajūsmu pilni komentāri un atbalsti.

      • Edgar, es, piemēram, RIMI esmu pastāvīgais klients, arī Autofavorītā un citos veikalos – bet man nenāk ne prātā prasīt kaut ko, tikai tāpēc, ka man to gribētos.
        Enīvei, ja ko tādu padara publiski pieejamu un izziņo, ka ir uzrunāti 100 cilveki, tad, pieļauju, nav prātīgi dalīt cilvēkus, kuri atbalsta un cilvēkus, kuri, – nē – skauž utt. Jā, ar interneta “kultūru” mums nav diez ko spoži, bet rēķinies ar to, ja reiz ir kas tāds publicēts. Ok, es beidzu spamot.

      • šeit komentāri vēl pieklājīgi, palasi delfi/cehs.lv/Facebook komentārus – brīžiem nav, kur acis durt. Situācija ar veikalu – ja tas ir mans patstāvīgais klients, tad tikai tā uzsaukšu viņam preci, ja zinu, ka sadarbība būs ilgtermiņā. Neko jaunu nepateikšu – katram savs lēmums, situācijas ir dažādas.

  • Tie trakie rējēji komentāros pat nav izlasījuši un iedziļinājušies operācijas Pingvīns uzstādījumā – 100 biezie 1x nepaēd biznesa pusdienas pa superglauno, bet tā vietā kāds piepilda savu sapni. Tauta cepās tā, it kā autore no viņu kabatām rautu piķi ārā.
    Zanei izdosies, idejas uzstādījums ir pat ļoti korekts, loģisks un argumentēts, un – lūdzu neņem galvā visu to baru, kas ir par glupu, lai izprastu lietas būtību:) un laikam nekad savā dzīvītē nav redzējuši, kā bagātāki cilvēki var šķiesties ar naudu, īpaši jau alkohola un ēdienu patēriņā, kas neko nenozīmē salīdzinājumā ar ceļojumu!
    Es tikmēr pievienošos bloga lasītāju lokam, šeit ir mājīgi un reizē daudzsološi, paldies autorei.

  • Kur ir konta numurs? Malacis, Cilvēk! Malacis par to, ka uzdrīkstaties sapņot un gribēt un malacis par to, ka pietiek drosmes par to runāt un pietiek uzņēmības gribēt sasniegt savu sapni! Neatradu konta numuru.

  • Domāju daudziem cilvēkiem tas liekas nepieņemami (tāpat kā man), jo kāds ir pasniegšanas veids šim lūgumam. Kā,Tev, Zane liekas kāpēc ir tik daudz negatīvisma un atsauču uz to, ka labāk ziedot labdarībai? Jo Tu paziņo, ka biznesa pusdienas nav nekas īpašs, gana jau esat nopelnījuši, variet arī 50 eiro atlicināt manam ceļojumam. Ar savu pasniegšanas veidu Tu liec justies slikti bagātiem cilvēkiem par to, ka viņiem ir nauda un bez maz vai būtu noziegums palikt tik savtīgiem un atkal kārtējo reizi aiziet paēst biznesa pusdienas nevis noziedot Tev. No otras puses ir komentāri par to, ka labāk būtu noziedojusi nevis braukusi uz Antarktīdu. Attieksme rada attieksmi! Neizturies un neradi tādu attieksmi itkā turīgāki cilvēki būtu Tev kaut ko parādā, tad arī nesaņemsi tādu attieksmi no citiem, kā Tu būtu parādā ko viņiem. Galu galā ja pozicionē uzņēmējus kā savas paziņas un draugus tad kāpēc nevērsies ar savu lūgumu pie viņiem personiski, tā vietā savā blogā nokauninot viņus cik daudz naudas viņi atļaujas izšķiest biznesa pusdienās. Konkrēto situāciju nevar salīdzināt ar citiem lūgumiem sponsorēt hobijus utt., jo autore nevēršas personiski pie sponsoriem.

    • Aija, piedod, Tev ir māli galvā. Kurā vietā Zane kādu kaunināja? Un kā Tev izdevās neizlasīt, ka Zane vērsās pie šiem cilvēkiem personiski? (kaut kas traks…. tā ir pokemonu paaudze vai kas?!)

    • “Ar savu pasniegšanas veidu Tu liec justies slikti bagātiem cilvēkiem par to, ka viņiem ir nauda un bez maz vai būtu noziegums palikt tik savtīgiem un atkal kārtējo reizi aiziet paēst biznesa pusdienas nevis noziedot Tev. ” Nekā tamlīdzīga. Jūtos lieliski. Toties apbrīnoju citu spējas zināt, kā man vajadzētu justies. Ja gadījumā ir svaigas idejas par man vēlamajām sajūtām attiecībā uz visdažādākajiem notikumiem – dariet zināmu šepat, komentāru sadaļā. Sirsnībā –

    • Nu lūk, klasisks piemērs vidusmēra prātiņam (un tādi ir toč 80 % sabiedrības, ka ne visi 94 %, kas tagad ņemās) – ne viņa ir izlasījusi līdz galam, ko Zane raksta – jo viņa vērsās personiski pie potenciālajiem sponsoriem, ne saprata līdz galam humorīgo pieeju biznesa pusdienu sakarā. Aijiņ, nu tas ir tā, kā pati nevis nopirktu kafiju Narvessenā pa ceļam uz darbu, bet paciestos līdz darbam un uzvārītu kafiju tur, bet kafijas naudiņu veltītu, lai uzdāvinātu kādam sapni. Tik vienkārši tas ir uzverams:) Kafijas krūzi aizmirstu jau pēc 15 min, bet kādam piepildītais sapnis paliks uz visu dzīvi atmiņā. Un jā, biezākam cilvēkam biznesa pusdienas ir kā Tev kafija finansiālā ziņā.
      Atslābsti.

    • Delfi tik ilgi negaidīs. Tas ir pārejoši! 🙂
      Zane, Tevi nepazīstu, bet vienmēr gaidu rakstus un bildes! Gaidu arī aisbergus (pa gabalu, protams) un pingvīnus (:

  • Nevaru izturēt komentāros esošos činkstētājus un kaucējus… Neesmu nekāds biznesmenis vai miljonārs, bet pēc algas dienas noteikti iesaistīšos “pasākumā”. Pa lielam divu iemeslu dēļ – par spīti kunkstētājiem un tāpēc, ka interesants blogs un pozitīvi cilvēki jāatbalsta 🙂

    Lai sapņi piepildās 😉

  • Jauki! Frāze nav mana, bet ļoti patīk “kamēr nevaru doties pasaulē, lai pasaule nāk pie manīm”. Tagad tā nāk ar Zanes tekstiem un nu jau kļuvusi par atkarību. Paldies! Zane, Tu esi lieliska!

  • Nekad man netaps skaidrs tas,kas dod citiem cilvēkiem tiesības nosodīt un spriedelēt par to,kādam mērķim tērēju savu naudu. Bija cilvēki,kurus šī ideja uzrunāja un tās bija viņu tiesìbas savu naudu šādi tērēt. Kur gan ir problēma…. man ar to problēmas nav. Veids,kādā prezentēji savu ideju bija ļoti ğeniāls un uzrunājoš un ja būtu lieki līdzekļi padomātu par to un vēl uzprasītu,lai kādu atslēgas piekariņu pa pastu atsūti. Paldies,ka uzzināju, ka ir tāda Zane Eniņa 🙂

  • Zane, Tu lasot visus šos komentārus, divreiz apraudājies. Es – lasot vienu Tavu ierakstu + Ziedoņa dzejoli – trīsreiz. Par drosmi, sapni un cilvēcību. Jēeee, gribētos kādu posmu noiet kopā! Paldies par iepriecināšanu ik dienas! Un sapurināšanu arī:)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.